Par Latvijas valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

Egils Letvits; Foto: Jauns.lv

Par nākamo Latvijas Valsts prezidentu kļūs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru šim amatam virzīja valdošā koalīcija un par kura ievēlēšanu trešdien, 29. maijā, pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja 61  Saeimas deputāts.

Kopumā balsojumā piedalījās 95 deputāti, taču 2 balsošanas zīmes atzītas par nederīgām. Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret – 32.  Par balsoja visi deputāti no valdošās koalīcijas partijām, izņemot iekšējos opozicionārus no partijas „KPV LV”.

Par tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru balsoja 8 deputāti, pret - 85, savukārt deputātu Didzi Šmitu atbalstīja 24 deputāti, bet pret viņu balsoja – 69. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. 

Levits uz prezidenta amatu kandidēja jau otro reizi - pirms četriem gadiem, 2014. gadā, viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim.  

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levita kandidatūra prezidenta amatam tika apspriesta arī 2011. gadā, toreiz par nodomu izvirzīt Levitu paziņoja Nacionālā apvienība. Kandidatūra tiek apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāca.

Šoreiz Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši desmit Saeimas deputāti, kas pārstāv visas piecas valdību veidojošās politiskās partijas – Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju, „Attīstībai/Par!”, „Jauno Vienotību” un “KPV LV”. Visu valdību veidojošo partiju atbalsts bija viens no paša Levita izvirzītajiem priekšnosacījumiem.

Rīgā dzimušā Egila Levita jaunības gadi pagāja Vācijā, kur beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju un Hamburgas universitāti. Viņš studējis politikas zinātni un jurisprudenci. 

1980. gadu beigās Levits iesaistījās Latvijas politikā – kļuva par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem. Vēlāk viņš iesaistījās par elitāru dēvētajā „Klubā 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija nolēma izvirzīt Levitu par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.

2007. gada nogalē prezidents Valdis Zatlers izveidoja Konstitucionālo tiesību komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļūst Levits. 2012. gada rudenī Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija nāk klajā ar piedāvājumu papildināt Latvijas Republikas konstitūciju – Satversmi – ar īpašu preambulu. Šī iemesla dēļ Levits tiek dēvēts arī par Satversmes preambulas tēvu.

DALIES : 1006 DALIES : 950 DALIES : 980

Vislatvijas Golfa Dienas pasākumi notiks arī Tukuma golfa klubā "Odiņi" šodien | Tukuma Balss (x40)

Tukumā notiks labdarības hokeja spēle starp Latvijas sporta slavenībām un "Rotas/Meliorceltnieks" šodien | Tukuma Balss (x166)

Jaunpilī viesojies labklājības ministrs Uldis Augulis vakar | Tukuma Balss (x101)