Šopavasar piekrastē konstatēts liels skaits savainoto roņu mazuļu

Foto: Sintija Ambote

Šopavasar piekrastē konstatēts liels skaits savainoto roņu mazuļu. Kopumā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šosezon saņēmusi 380 ziņojumus par roņiem liedagā, un 12 mazuļi tika nogādāti arī veterinārārstu uzraudzībā, bet lielākā daļa gājusi bojā, tostarp no smagajiem savainojumiem. Laiks, kad liedagā vērojami ronēni, ir noslēdzies, bet dabas sargi kārtējo reizi aicina iedzīvotājus roņu mazuļu laikā ierobežot pastaigas liedagā ar suņiem bez pavadas.

Šajā pavasarī no piekrastes Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tika nogādāti 12 savainoti un novājējuši roņu mazuļi, no kuriem tikai divi izdzīvojuši. Daļa ronēnu bija ar nopietnām koduma brūcēm, kuras gūtas arī no savā vaļā palaistiem suņiem, norādīja zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

"Šogad, salīdzinot ar citiem iepriekšējiem gadiem, šo traumēto roņu skaits ir bijis lielāks, tātad acīmredzot kaut kur tās brūces viņi ir dabūjuši, un viens no šiem faktoriem ir arī nepieskatītie suņi, kas staigā pa pludmali. Lai cik būtu trenēts un apmācīts suns, viņš tik un tā aizies painteresēties par to ronēnu. Nu tās brūces, bojājumi, tās traumas, kas ir viņiem bijušas, – tās ir bijušas tādas, kur vairs neko īsti glābt nevar. Šajos gadījumos tad arī daudzus diemžēl nācies iemidzināt," atzina Lielkalns.

Abi izdzīvojušie roņu mazuļi patlaban ir teju atveseļojušies un jau barojas arī ar zivīm, jo vasaras nogalē vai rudenī tos, visticamāk, ielaidīs atpakaļ Baltijas jūrā.

Arī iepriekšējos gados vairāki izārstētie roņi veiksmīgi atgriezti savvaļā, ko apliecināja arī roņiem uzstādītie raidītāji.

"Galvenais ir tas, ka šādā veidā mēs varam viņus labi uzbarot, un šie ronēni ēdot ļoti labi, jo iepriekšējos gados daži tur tā šmurgājušies un apēda tikai mīkstumu, asakas neapēda un tādā garā, bet šie mums noēd visu pa tīro un ir smuki. Mazajiem ronēniem izdodas iedzīvoties Baltijas jūrā, jo viņi šo te apmācības procesu neapgūst no mātes, bet gan viņi to visu dara paši. Turklāt šie te jaunie ronēni, kas nāk no zoodārza, – viņi tiek izlaisti jau labā ķermeņa kondīcijā, krietni uzbarojušies, un viņi jau pazīst zivis," teica zoodārza pārstāvis.

DAP Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centra vadītāja Inta Soma norādīja, ka šogad par liedagā novērotiem roņu mazuļiem no iedzīvotājiem saņemts nedaudz vairāk zvanu kā pērn.

Kopumā saņemti 380 ziņojumi, visvairāk – Jūrmalas piekrastē, kur ir arī lielāka atpūtnieku aktivitāte.

"Sabiedrībai ir jāiegaumē trīs lietas: pirmkārt, ir suņi, lai cik tas sunītis ir mierīgs, jauks un tā tālāk, bet bez pavadām nedrīkst viņu atstāt. Otrkārt, ja ierauga to roni un nekonstatē, ka viņam ir kādi savainojumi, tad vienkārši jāiet garām. Bija arī šogad tāda tendence, ka cilvēki saka, ka gaidīs, kad mēs atbrauksim, bet jo roni mazāk traucē, jo viņam ir labāk, vajadzētu roni likt mierā. Treškārt, nevajadzētu tos selfijus veidot un bērnus arī nevajadzētu vest tuvumā un rādīt," pauda Soma.

Pēdējos sešos gados roņi ir fiksēti arī Latvijas upēs – Daugavā, Gaujā un Lielupē. Taču šogad pirmo reizi novērots, ka roņu mazuļi iepeld arī saldūdens ezeros: Mazajā un Lielajā Baltezerā, Engures ezerā un Ķīšezerā.

Lielākoties Latvijas piekrastē sastopams pelēkais un pogainais ronis, abas sugas ir aizsargājamas. Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei visbiežāk nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošiem ledus laukiem, bet līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī tie nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 7 DALIES : 11