Apsver iespēju ieviest darba vietu kvotas invalīdiem

Desmitiem tūkstoši invalīdu Latvijā ir bez darba. Lai veicinātu viņu nodarbinātību, šobrīd tiek apsvērta ideja par tā saucamo darba vietu kvotu ieviešanu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos.

No nepilniem 200 000 cilvēku ar invaliditāti apmēram puse ir darbspējas vecumā. Tomēr strādā tikai 40 000. Un vēl 8000 ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.

Lai uzlabotu situāciju, Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība aicina Labklājības ministriju noteikt, ka 5% darba vietu valsts un pašvaldību sektorā tiek rezervētas invalīdiem.

“Latvijā tieši ar pārkvalificēšanu viss ir kārtībā. Ir Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas piedāvā dažādus kursus, lai tos cilvēkus pārkvalificētu un iemācītu jaunu amatu. Bet tajā pašā laika kaut kā iztrūkst tas, lai tālāk viņi nonāk darba tirgū. Visi, kas ir izmācījušies vai pārkvalificējušies. Tur ir problēma,” atklāj Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe.

Kvotu noteikšana ir viens no variantiem, kas pašlaik jau tiek apspriests Labklājības ministrijā invalīdu nodarbinātības uzlabošanai. Tomēr pastāv riski, ka šādas prasības izpildes kontrole varētu būt pārāk dārga.

“Mums ir jāsaprot, ka kvotas – tas ir piespiedu mehānisms. Mēs gribam, lai tā būtu. Bet, kā rāda citu valstu pieredze, diemžēl, bet kvotu sistēma ne vienmēr parāda sevi no labākās puses. Jo tad ir vajadzīgs arī kaut kāds uzraudzības mehānisms, un, ko darām ar tām iestādēm un uzņēmumiem, kas šo kvotu nepildītu?” uzsver Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Turklāt, jautājums ir ne tikai par sankcijām, bet arī pašām darba vietām. Nedrīkstētu pieļaut, ka kvotas izpildei iestādēm nāktos atbrīvot jau esošos darbiniekus. Bet jaunu darba vietu radīšana ir pretrunā ar optimizācijas pasākumiem valsts pārvaldē. Tāpēc gan ministrijas, gan arī invalīdu apvienības ”Apeirons” pārstāvji vairāk sliecas uz pašreizējas darba likumdošanas mīkstināšanu.

“Darba likuma 109. pants, kas nosaka to, ka pie noteiktiem apstākļiem cilvēku ar invaliditāti un darbinieku nevar atlaist. Kas ir liels šķērslis darba devējiem, lai viņi cilvēkus ar invaliditāti darbā pieņemtu. Tur ir diskusijas par to, vai tas palīdz, tas ir diskriminējoši, vai tieši otrādāk – palīdzošs vai nepalīdzošs pants. Mēs izskatām, ja šis pants ir apaudzis ar negatīvu auru, viņu vajag mainīt,” akcentē Invalīdu un viņu draugu apvienības ”Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Apvienības skatījumā invalīdu nodarbinātību arī veicinātu mentori, kas uzraudzītu un palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārkvalifikācijas un darbā iekārtošanās posmā. Bet ministrijas skatījumā šāda pieeja prasītu pārāk lielus budžeta līdzekļu ieguldījumus.

Resurss: Skaties.lv

DALIES : 88 DALIES : 207 DALIES : 230