Augstākajām amatpersonām plāno algu kāpumu 2023. gadā

No 2023. gada plānots atalgojuma pieaugums virknei valsts augstāko amatpersonu un daļai pašvaldību domju deputātu. To paredz valdības izskatītās izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas vēl būs jāskata arī Saeimai.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, izmaiņas noteiks mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē, tuvinot to vidēji 80% no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā, kā arī mainīs proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu. Precizēs arī valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Ierēdņi

Izmaiņas neskars Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, jo, kā norādīts anotācijā, tām jau ir ieviesta jaunā darba samaksas sistēma un bija piešķirts papildu finansējums.

Par prioritāti esot izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku, tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku atalgojuma nosacījumu maiņa.

Paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās plānota esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma. Proti, iecerēts samazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un piemaksas – un uz iekšējās ekonomijas rēķina celt mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē.

Plānots, ka valsts iestādes nevarēs pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, pirms nav optimizēts darba process un funkcijas. Bet no 2025. gada, kad iestādes būs paveikušas prasīto, varēs aprēķināt iestāžu optimālo algu budžeta. Tas ļaušot pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus, vienlaikus nemazinot to apmēru nevienai no iestādēm.

“Neadekvāts atalgojums valsts pārvaldē ir sekas krīzes laikā veiktajam mēnešalgu samazinājumam, kā arī tam, ka augstākajām mēnešalgu grupām maksimālais iespējamais mēnešalgas līmenis nav ticis paaugstināts kopš 2010. gada. Izveidojusies situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu un pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes, kā arī nespēju piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldē,” norādījusi Valsts kanceleja.

Tā sauktās “algu trepes” augstāko slieksni plānots celt no aptuveni 2400 eiro līdz vairāk nekā 6000 eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis gan uzsvēra, ka reformu plānots ieviest vairāku gadu laikā un iestādes algas cels tikai tad, ja pašas iekšienē tam atradīs naudu: “Mēs paredzam pārejas periodu līdz 2027. gadam, lai panāktu to, ka vairākās nodarbināto grupās mēs spējam sasniegt minimumu tam koridoram. Mēs nerunājam par to, ka mēs maksāsim kādam maksimumu. Vienkārši nav budžetā tādu līdzekļu.”

Iecerēts būtiski samazināt piemaksu kopsummas apmēru. Pašlaik tie ir ne vairāk par 60% no mēnešalgas, bet plānots ne vairāk par 30%. Tiesa, ārstniecības personām tās drīkstēs palikt 50% apmērā.

Amatpersonu algas kopā ar piemaksām nedrīkstēs pārsniegt premjera mēnešalgu. Arī samazinās piemaksas apmēru (no 40% līdz 30%) par personisko darba ieguldījumu un precizēs piemaksas piešķiršanas pamatojumu.

Izslēgs arī piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu valsts pārvaldē. Precizēti piemaksas pamatojumi un samazināts apmērs.

Savukārt medicīnas asistenti varēs saņemt 75% piemaksu par nakts darbu. Pašlaik tie ir 50%.

Valsts un pašvaldības iestādes drīkstēs reizi gadā izmaksāt saviem darbiniekiem pabalstu par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti. Pašlaik pabalsta apmērs ir puse no viena mēneša algas, bet tagad tā būs konkrēta summa – 750 eiro. 2018. gadā bijuši 363 gadījumi, kuros par katru bērnu izmaksāja vidēji 510 eiro.

Tiesas un prokuratūra

Algu koeficienti attiecas uz valsts amatpersonām, kam algas ir piesaistītas vidējai algai valstī.

Bāzes alga 2021. gadam (bruto) ir 1025,29 eiro.
Prognozētā bāzes alga 2023. gadam – 1 086,67 eiro.

Rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai no 2023. gada 1. janvāra plāno palielināt piemērojamo koeficientu. Līdzīgi atalgojuma pieaugums gaidāms arī prokuratūrā. Vienlaikus turpmāk prokuroriem naudas balvu nemaksās – analoģiski, kā tas ir tiesnešiem.

Iebildumus par izmaiņām attiecībā uz algām prokuratūrā valdības sēdē pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns, norādot uz samērā lēzenu algu pieaugumu. Viņš uzskata, ka izmaiņas vērstas uz to, lai pazeminātu prokuroru vietu kopējā atalgojuma sistēmā. Turklāt starpība starp tiesnešu un prokuroru algām tiekot ievērojami palielināta. Tas esot īpaši zīmīgi, ņemot vērā to, ka aptuveni 30% krimināllietu lēmumu par sodu izpildi pieņem prokurori, nevis tiesneši, sacīja Stukāns.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka iepriekšējos gados jautājums par algu starpību starp tiesnešiem un prokuroriem jau bija skatīts un lemts Tieslietu padomē. Stukāns gan šo iepriekšējo gadu lēmumu sauca par kļūdainu. Turpretī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs aizstāvēja šādu algu starpību un zināja teikt, ka neformālajās sarunās tiesneši pauduši atbalstu grozījumiem.

Tāpat ģenerālprokurors kritizēja algu plaisas pieaugumu starp tiesnešiem un Saeimas deputātiem. Arī citām amatpersonām algu starpība pieaugšot. Viņš arī vērsa uzmanību, ka izmaiņas neattieksies uz 2022. gada valsts budžetu, tāpēc neesot saprotama likumprojekta virzīšana steidzamības kārtībā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) mudināja valdību virzīt izmaiņas, vienlaikus solot, ka pirms izskatīšanas Saeimā rosinās sanākt Tieslietu padomei un vērtēt izmaiņas.

Plāno mainīt arī atlīdzību par izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) algas noteiks pēc vispārējas kārtības kā citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām.

Ģenerālprokurora alga pieaugs no 5960 eiro līdz 7289 eiro. Augs arī algas Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājiem, valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem. Šīm amatpersonām gan algu pieaugums paredzēts lēzenāks nekā citām valsts augstākajām amatpersonām.

Augstākās amatpersonas

Precizējot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, samēros Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlīdzību. Tāpat savstarpēji samēros ģenerālprokurora, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts kontroliera un tiesībsarga atlīdzību.

Līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica valsts budžeta likumā. Bet turpmāk arī Valsts prezidenta atalgojumu ietvers kopējā sistēmā, nosakot tam koeficientu – 7,00. Tas nozīmē, ka no pašreizējiem 5960 eiro Valsts prezidenta alga pieaugs līdz aptuveni 7600 eiro mēnesī (prognozes par 2023. gadu).

Papildus paredzēts, ka prezidenta kanceleja apdrošinās prezidenta un viņa laulātā veselību, kā arī prezidentam var tikt izmaksāts pabalsts ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.

Tādu pašu algu kā prezidents saņems arī Saeimas spīkers un premjers, kuriem tas nozīmēs algu kāpumu no aptuveni 5000 eiro līdz 7600 eiro mēnesī. Pārējiem Saeimas deputātiem, kuri neieņem kādus papildu amatus parlamentā, alga būs uz pusi mazāka nekā spīkeram, kas gan tik un tā nozīmēs nelielu kāpumu. Papildu naudu parlamentārieši saņems par attiecīgo amatu pildīšanu, un arī koeficienti šo algas daļu aprēķiniem augs.

Pieaugums plānots arī ministriem, kuru alga kāps no aptuveni 5000 eiro līdz 6700 eiro. Bet parlamentārajiem sekretāriem pieaugums paredzēts no aptuveni 3900 eiro līdz nepilniem 6000 eiro mēnesī.

Savukārt tiesībsarga alga pieaugs no 4400 eiro līdz aptuveni 6700 eiro. Valsts augstāko amatpersonu algu pieaugumam 2023. gada budžetā būs vajadzīgi papildu 6,44 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 6,85 miljoni eiro.

Aizstāv lēmumu kāpināt algas

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka algu kāpums varētu politiķa darbam piesaistīt vairāk cilvēku: “Bieži dzird sūdzības par to, ka varētu spējīgākus politiķus piesaistīt, zinīgākus, bet arī šeit ir ilgstoši izaicinājums, kā mēs varētu palielināt konkurenci un interesi strādāt publiskajā darbā.“

Kariņš uzsvēra, ka algas plānots celt tikai pēc Saeimas vēlēšanām, kad izraudzīs jaunu valdību. Līdz ar to ministri neesot balsojuši par algu celšanu sev.

Atšķirībā no augstākajām amatpersonām daudzām grupām atalgojums kāpj daudz lēnāk. Vai tas ir taisnīgi?