Lauksaimnieki gatavojas salnām – tās vairāk varētu ietekmēt augļu un ogu dārzus

Foto: LETA, Zane Bitere

Lauksaimnieki daudzviet Latvijā šajās dienās gatavojas salnām, kuras vairāk varētu ietekmēt tieši augļu un ogu dārzus. Siltais pavasaris ir paātrinājis visu augu attīstību, zied ķirši un plūmes, un tas padara tos īpaši jutīgus pret zemām temperatūrām. Lauksaimnieku organizācijas un eksperti aicina saimniecības izmantot pārbaudītas metodes augu pasargāšanai, kā arī ieguldīt tehnoloģijās.

"Jau šajā naktī bija salnas un vairākās vietās jau ziņoja gan zemnieki, gan pats savā dārzā novēroju, ka valriekstam jau izskatās ir mazliet trāpījis, kaut gan ir tikai mīnus viens grāds bijis. Plaukstošie augi ir salīdzinoši jūtīgi," norādīja Lauku konsultāciju centra dārzkopības eksperts Māris Narvils.


Šobrīd apdraudētas visas dīgstošās kultūras, bet iesētās kultūras vieglāk pasargāt, apklājot tās ar agrotīklu pat vairākās kārtās. Siltumnīcu platības pret salnu postījumiem pasargā uzsildīta ūdens tilpnes.

Savukārt augļkoku dārzos patlaban salnu jutīgās kultūras ir valrieksti, saldie ķirši, persiki, aprikozes, plūmes, kam šobrīd jau sācies ziedēšanas laiks.

Dārzu saimniekus aicina augus pasargāt ar pretsalnu līdzekļiem un citām metodēm.

"Īpašais preparāts pret salnām, protams, nevar būt brīnumlīdzeklis, un tas ir arī jāsmidzina savlaicīgi, vismaz 24 stundas pirms sala iestāšanās. Nelieliem, jauniem augiem efektīvs variants ir arī apsegšana, izmantojot pretsalnu tīklus," par augu pasargāšanas metodēm pastāstīja Narvils, piebilstot, ka lieliem kokiem var palīdzēt smidzināšana.

"Vienmēr jautājums ir par to, kāda ir kopējā teritorijas aizsardzība pret aukstām gaisa masām. Jābūt veidotiem aizsargstādiem. Ir jādomā ilgtermiņa risinājumi, jo koki, krūmi labi aizsargā auksto gaisa masu pārvietošanos, bet ja tādu nav, tās brīvi ieplūst mūsu dārzos un tad paliek individuālā aizsardzība atsevišķiem kokiem, krūmiem un dārzam kopumā," turpināja Narvils.

Izturīgāki ir jebkuri augi, kas ir saņēmuši pietiekami daudz mitruma un barības vielu.

Augļu audzētāju kooperatīva "Augļu nams" vadītājs Jānis Lepsis vērtēja, ka pirmā salnu nakts būtiskus postījumus augļu kokiem nav nesusi, bet turpmākās naktis gan rada satraukumu saimniecībām.

"Salnu datumi jau nemainās – aprīļa beigas vai maija pirmās dienas, tā nebūtu problēma. Problēma ir tā, ka pavasaris sākās tik strauji un koki aizskrēja uz priekšu ar savu attīstību," norādīja Lepsis.

Saimnieku vairāk uztrauc nākamās divas naktis, ja prognozes piepildīsies un būs mīnus divi grādi.

"Līdz diviem grādiem vajadzētu pārciest ar tādiem bojājumiem, ko mēs tā kā varētu pārdzīvot. Kaut vai tās pašas ābeles – ja tām no viena ziedpumpura ir pieci ziedi un no tiem viens nosals, ticamākais, ka kopumā raža būs pietiekama," piebilda Lepsis. "Kokus apsegt mēs nevaram. Mēs esam arī mēģinājuši kaut kā piesildīt, izmantojot kaut ko, kas lēnām deg. Tagad arī tehniski piedāvājumi parādījušies, kas piesilda gaisu, bet man liekas, ka augļkopji vēl nav pie tā nonākuši, tad diezgan liela nauda jāieliek."

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka pagaidām prognozētās pavasara salnas šķietami nebūs tik dramatiskas kā iepriekšējos gados.

"Nenoliedzami visvairāk [salnas] skar augļkopības nozari, ziedošos kokus un krūmus un dārzeņu platības, kas jau ir sadīgušas vai sastādītas. Šīm nozarēm tas ir izaicinājums un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kāds ir kaut ko investējis šajos aizsardzības pasākumos, kāds nav. Risinājumi ir dažādi – gan laistīšanas, gan ventilatoru iespējas, tikai vajadzīga labā griba un, protams, finanšu resursi," atzina Lazdiņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka dažkārt lauksaimnieki paļaujas uz klimatiskiem apstākļiem un varbūtību, ka viņu dārzus salnas neskars salnas, tādējādi neinvestējot tehnoloģijās. "Ir pieejams atbalsts ar paaugstinātu intensitāti un prioritāti šiem preventīviem pasākumiem," piebilda Lazdiņš.

Savukārt Zemkopības ministrijā patlaban top noteikumi ārkārtas atbalsta saņemšanai tiem lauksaimniekiem, kam laikapstākļi pērn izpostīja vai būtiski samazināja augļudārzu, kartupeļu un dārzkopības kultūru ražību. Šīm mērķim atvēlēts 4,2 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējuma.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 7 DALIES : 7