Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Ziemassvētki ir vieni no gada skaistākajiem un sirsnīgākajiem svētkiem, tāpēc šajās dienās ikviens aicināts pieslēgties svētku dievkalpojumiem un koncertiem tiešsaistē, kā arī ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus, tos apmeklēt klātienē.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē 3.gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem.
Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt 4.gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir "pasaules gaisma" un "taisnības saule". No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi, tomēr ņemot vērā Covid-19 radīto pandēmiju - dievkalpojumi šogad būs skatāmi tiešsaistē, televīzijā vai klausāmi radio. Pulcēties baznīcās un draudzes telpās nav atļauts.
Ziemassvētku liturģijā ir vigīlijas Mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigīlijas, 24.decembra, vakarā. "Vigilare" nozīmē "būt nomodā". Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.
25.decembrī katoļu baznīcā tiek noturētas trīs Svētās Mises. Pirmā Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Svētā Mise notiek dienā. Tā ir Augstā Mise.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
Ārkārtējās situācijas laikā reliģiskās darbības vietas darbību drīkst sākt pulksten 6:00, un tās drīkst darboties līdz pulksten 21:00. Savukārt 24.decembrī tās varēs darboties bez darba laika ierobežojuma. 25.decembrī un 26.decembrī dievnami varēs būt atvērti no pulksten 6:00 līdz 24:00, bet naktī no 6.janvāra uz 7.janvāri - bez darba laika ierobežojuma.
Tai pašā laikā dievnamos ievērojamas visas pārējās ārkārtējās situācijas dēļ noteiktās prasības. Tas nozīmē, ka dievkalpojumiem jānotiek "zaļajā" režīmā, to apmeklētājiem jālieto sejas maskas, jānodrošina katram apmeklētājam individuālā stāvvieta un 15 kvadrātmetrus liela platība, bet norādītajās sēdvietās blakus drīkst atrasties ne vairāk kā divi cilvēki, ievērojot, ka distance starp katrām divām blakus sēdošajām personām ir divas sēdvietas, un rindās sēdvietām jābūt izkārtotām pamīšus.
Visām personām, kas nodrošina pasākumu "zaļajā" režīmā organizēšanu, tai skaitā garīdzniekiem un kalpojošajam personālam, ir jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.
Kamēr dievnamos nenotiek pulcēšanās drošajā vai "zaļajā" režīmā, tie joprojām ir atvērti individuālajiem apmeklējumiem, ievērojot epidemioloģiskās prasības, proti, ticīgie pareizi lieto sejas maskas, uzturas dievnamos ne ilgāk par 15 minūtēm, vienai personai dievnamā tiek nodrošināti vismaz 15 kvadrātmetri.
Resurss: nra.lv