Saeimā vērtēs ieceri par iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidusskolā

Foto: Lāsma Zute-Vītola

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Izglītības likumā, kas paredz dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā.

Likumprojektu sagatavoja Nacionālā apvienība un to parakstījuši arī deputāti no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta", kā arī parlamentārieši no koalīcijas frakcijām "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un "Zaļo un Zemnieku savienība".

Grozījumi paredz no nākamā – 2025./2026. – mācību gada izglītojamiem, kuri šajā vai nākamajā mācību gadā uzsāk vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iegūšanu, proti, 10. klasi vai 1. kursu, dot iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ja izglītības iestāde nespēj nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

"Šie grozījumi ir turpinājums jau pieņemtajam regulējumam un veido vienotu pieeju visā Latvijas izglītības sistēmā – mēs nostiprinām principu, ka Latvijā otrā svešvaloda izglītībā ir kāda no Eiropas valodām, nevis bijušās impērijas mantojums," norādīja Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šiem grozījumiem tiktu turpināta jau uzsāktā pāreja izglītības sistēmā – atteikšanās no krievu valodas kā obligātās otrās svešvalodas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības posmā. Grozījumi paredz, ka izglītības iestādēm būtu pienākums ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. septembrim nodrošināt iespēju apgūt citu svešvalodu – kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālo valodu.

Jāatzīmē, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paralēli sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. Tie paredz, ka arī vispārējās vidējās izglītības programmās, ne tikai pamatizglītībā, no 2026./2027. mācību gada būs jāsāk atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

IZM norādījusi, ka visbiežāk skolas dažādu iemeslu dēļ nodrošina iespēju apgūt krievu valodu, kas sabiedrībā īpaši aktualizējis jautājumu par krievu valodas kā svešvalodas apguves nepieciešamību. Turklāt, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, IZM un Valsts izglītības satura centrs saņemot daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

IZM sagatavotos grozījumus bija paredzēts izskatīt valdības sēdē 18. martā, bet jautājums tika atlikts.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 15 DALIES : 17