Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2021.gada 01.decembris
Arnolds, Emanuels
-6.36'C
vējš: 2.42m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

depoks_19mar19_95021.png

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Ko lobē NTZ? Patiesie iemesli SIA STIGA RM aiziešanai uz Kuldīgu


Ko lobē NTZ? Patiesie iemesli SIA STIGA RM aiziešanai uz Kuldīgu
Foto: DB.lv

 

Pavisam nesen SIA STIGA RM iesniedza dokumentus LR Uzņēmumu Reģistrā par juridiskās adreses maiņu uz Kuldīgu, kur tai ir sava finiera saplākšņa ražotne kopš 2014.gada. Savukārt NTZ, lai gūtu lielāku skatījumu auditoriju savam ziņu portālam, izmantoja izdevību un interpretēja šo notikumu pavisam citā gaismā. Mērķis bija nevis informēt, bet gan radīt pastiprināti negatīvu rezonansi par Vēja parka projekta Pienavā noraidīšanu. Rakstā kārtējo reizi apzināti norādīts uz jaunās Domes vadības populismu, nevarēšanu, nekompetenci un pieņemto lēmumu nepareizību. Cita starpā tiek glorificēti atsevišķu partiju elki un Latvijas “speciālisti”, kas kritizē šādu lēmuma pieņemšanu. Tā kā esam saņēmuši virkni ziņu un jautājumu no iedzīvotājiem, tad “Tukuma Balss” pienākums ir skaidrot saviem uzticīgajiem sekotājiem šo notikumu patieso seju.

 

STIGA RM sadarbība ar Kuldīgas novadu vairāk kā sešus gadus


SIA STIGA RM strādā ne tikai mežizstrādes un apsaimniekošanas nozarē, ber arī citās NACE klasifikācijas darbībās, piemēram, kokmateriālu un blakusproduktu ražošanā. STIGA RM ieguldīja milzīgus līdzekļus nevis uzbūvējot saplākšņa ražotni Tukuma novadā, bet gan Kuldīgas novadā. Pirmkārt, vēsturiski tā ir sanācis, jo 2014.gadā SIA STIGA RM pārņēma maksātnespējīgu saplākšņa ražotni (SIA KURZEMES FINIERIS, kas bija vēsturiski viens no lielākajiem Kuldīgas ražošanas uzņēmumiem), ko vēlāk modernizēja, piesaistot, Eiropas fondu līdzekļus. ES fondu projektus STIGA RM Kuldīgā īstenojis dažādās programmās un vairākās kārtās (vismaz piecās) vairāku gadu garumā, kas paralēli izveidojis labu saikni ar Kuldīgas novada Domi. Otrkārt, Kuldīgas novada Dome palīdzēja uzņēmējam labiekārtot ražotnes teritoriju, pievelkot komunikācijas, izbruģējot laukumu pievadceļu produkcijas piegādēm, kā arī nododot zemi notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūvei. Treškārt, 90% darbinieku Kuldīgas ražotnē un arī administratīvajā birojā ir kuldīdznieki, līdz ar to ir jāsaprot, ka šie cilvēki ir deklarēti Kuldīgas novadā.

 

Pašvaldībām nav tieša sakara ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksāto apjomu, ko veic kāds uzņēmums, tām ir svarīgi, lai viņu pašvaldībās būtu deklarēti tieši darba ņēmēji. Protams, ir reprezentatīvi labi novada mēram lepoties, ka novadā ir spēcīgs mežizstrādes uzņēmums, bet uz papīra budžeta skaitļos pašvaldībai ar to nav nekāda sakara. SIA STIGA RM pamainot juridisko adresi, pašvaldības ienākumi no tā nekādi neizmainīsies. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 2.pants skaidri pasaka, ka IIN nodokļa maksātājs ir tikai FIZISKAS PERSONAS, tas nozīmē, ka IIN ir nodoklis no ienākumiem (nevis uzņēmuma, bet gan darba ņēmēja). Un to, uz kuru pašvaldību Latvijā šī konkrētā darba ņēmēja IIN aizplūdīs, ir tikai un vienīgi cilvēka rokās, nevis uzņēmuma rokās. Proti, cilvēku deklarētā dzīvesvieta ir vieta (pašvaldības administratīvā teritorija), uz kuru tiks novirzīti 80% no viņa iemaksātā valsts budžetā. Valsts šos līdzekļus noteiktā kārtībā arī novirza pašvaldībām.

Tādēļ izmainoties uzņēmuma juridiskajai adresei, nemainot neko iekšēji uzņēmumā, pašvaldības budžeta ietekme ir absolūta 0. Tukuma gadījumā arī tad, ja visi STIGA RM Tukuma novada darbinieki piedeklarētos Kuldīgā (20-30 darbinieki, jo vairāk kā 100 jau šobrīd ir deklarēti Kuldīgas novadā), pašvaldības budžetam uz to faktiski būtu 0 ietekme, jo Tukuma pašvaldība savus ieņēmumus izlīdzina ar pašvaldības izlīdzināšanas fonda maksājumiem. Bet, šoreiz, ne par to!

 

Iepriekš maksātnespējīgais SIA “Kurzemes finieris” spēja nodarbināt savos labajos laikos līdz 130 cilvēkiem, savukārt 2014.gadā vairs tikai nepilnus 20. Tādēļ darba vietu atjaunošanā jebkura atbildīga novada pašvaldība vienmēr iesaistās ar atbalstu uzņēmējdarbībai, lai cilvēkiem būtu ar ko nodarboties, nevis domājot par to, cik daudz iedzīvotāju ienākumu nodoklī nomaksās budžetā konkrētais uzņēmums. Vēl papildus argumenti Ramoliņa kunga pārreģistrācijai uz Kuldīgas novadu varētu būt: ciešāka saistība ar Kuldīgas novada Domi, lai varētu iesniegt kādus grozījumus Kuldīgas novada teritorijas attīstības plānā par labu savam uzņēmumam (jo pašvaldība īpaši atbalsta vietējos uzņēmumus, kas nodrošina daudz darba vietas), kā arī ciešāka saistība ar Kurzemes rajona tiesu Kuldīgā nevis Zemgales rajonu tiesu Tukumā (kur uzņēmumam nepieciešams risināt lietas tiesā - pirmajā instancē). Kopumā SIA STIGA RM savu darbību pēdējos gados vairāk akcentē uz saplākšņa ražošanu nevis uz mežizstrādi un loģistikas pakalpojumiem. Senākās publikācijās Andris Ramoliņš stāsta, ka nākotnē uzņēmuma darbībā plānota attiecīgi 2/3 saplākšņa ražošana un 1/3 paliks mežistrāde un loģistika. Tas skaidri parāda, ka uzņēmuma pamatapgrozījums veidosies Kuldīgas topošajā saplākšņa ražotnē, kas agrāk vai vēlāk novestu pie tā, ka uzņēmums savu darbību tur piedeklarētu oficiāli.

 

Vēl viens būtisks apsvērums, kādēļ uzņēmums savu juridisko adresi pārreģistrējis uz Kuldīgas novadu, minēta iepriekšējās Tukuma Domes vadības nespēja komunicēt par baseina projekta attīstīšanu Tukumā un citiem birokrātiskiem jautājumiem. Kā zināms, parakstītais nodomu protokols par to ir zaudējis spēku, jo ir iztecējuši līgumiskie termiņi. Bet vai tas būtu vērā ņemams pārmetums tagadējam Domes priekšsēdētājam Normundam Rečam, kas iesēdies amatā pavisam nesen? Šie pārmetumi vairāk būtu jāsaņem Ērikam Lukmanam, kas, iespējams, paļāvies uz paša uzņēmēja aktīvu rīcību. Kā noskaidrojām Domē, Ramoliņa kunga viesnīcas projekts bija iestrēdzis tamdēļ, ka Andris lielākos spēkus un resursus pēdējos gados veltījis tieši Kuldīgas saplākšņa ražotnei un darbības ar Tukuma projektu iesaldējis uz pašvaldībai nezināmu termiņu.

 

Kādēļ šādi pārmetumi vērsti tikai Domes vadībai? Vai tad valstiski svarīgi projekti netiek pieņemti un virzīti valsts līmenī, ja reiz runa ir par “augstajiem plauktiem”, tādiem kā enerģētiskā neatkarība un ar tamlīdzīgiem saukļiem?! Zinām, ka Ekonomikas ministrija līdz pat šodienai nav pateikusi, ka šis projekts ir stratēģiski svarīgs Latvijas valstij. Acīmredzot tāpēc, ka tas tiešām nav svarīgs Latvijas valstij, un tas būs kārtējais projekts, kas cer balstīt savu pastāvēšanu uz nākotnes subsīdiju atbalstu.

 

Pazaudēti 100 miljoni – “bleķis”!


Gribas jautāt, kas viņus ir zaudējis? Vai Tukuma novads, kurš no šīs naudas pastarpināti iegūtu kādu sakārtotāku ceļu lauku apvidū ar zemu intensitāti? Bet, ja cilvēki muks no šīm teritorijām pie pirmās iespējas, tad kam šie ceļi būs vajadzīgi?! Ceļi būs vajadzīgi, lai piebrauktu tehniskie darbinieki vēja ģeneratoram un ārkārtējās situācijās glābšanas dienesti. Vai šāds projekts maz salīdzināms ar darba resursu ietilpīgāku olu fermas projektu vai lidostas infrastruktūras attīstību?

 

Līdzīgs enerģētiskās neatkarības projekts Latvijā


Tepat Saulkrastos ilgus gadus plāno sašķidrinātās gāzes termināli izbūvēt 2,5 km no krasta līnijas, ar domu “piepumpēt” Inčukalna gāzes krātuvi kā alternatīvu Krievijas dabasgāzei. Vietējie cilvēki, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, piedalījās publiskajā apspriedē (lai arī tika aicināti tikai tie iedzīvotāji, kam īpašums skar teritoriju 25 metrus no gāzes vada trases) un iebilda par šo projektu. Tika savākti 500 paraksti no apkārtējiem iedzīvotājiem, kā arī iepriekš līdzīgas protesta vēstules šim projektam bija iesnieguši arī citi.


Vēstulē teikts: “Esam kategoriski pret to, ka, izvēloties īstenošanas vietu, projekta attīstītāji vadījušies tikai no projekta īstenošanas lētuma aspekta, neņemot vērā un pat nevērtējot īpaši augstas vērtības riskus, negatīvo ietekmi uz vidi, tūrisma (tajā skaitā starptautiskā) attīstību Latvijā un jo īpaši Vidzemes jūrmalā un dabas liegumu zonā. Projekta komandas atbildes radīja bažas par ēnu ekonomikas klātbūtni projektā, kā arī par tās darbošanos šauru biznesa interešu labā, izmantojot kā lozungu valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu.”


Pēc reakcijas sabiedriskajā apspriešanā bijis skaidrs, ka vienīgā iespēja projektu īstenot bija panākt, lai tam tiek piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tādā gadījumā ar iedzīvotājiem vairs neko saskaņot nevajadzētu un vajadzīgās zemes valsts varētu atņemt, kompensējot vien kadastrālo vērtību.

 

Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš investors vēlas garantijas. Visticamāk, ka viscerīgāk uz šo VES projektu varētu skatīties tie  latviešu bāleliņi, kam būs pastarpināta interese tajā: tie zemju īpašnieki, uz kuru zemes vēja elektrostacijas atradīsies, to uzņēmumu “superlīgumi” (EOLUS, SADALES TĪKLS, trešo personu SIA) par fiksētas cenas elektroenerģiju, un attīstītājs, kas par projekta menedžmentu līdz pozitīvam lēmumam saņems savus procentus no investora. Savukārt, nedz pašvaldībai, nedz iedzīvotājiem zīmīgi ieguvumi nav plānoti, ja neskaita nekustamā īpašuma nodokļa  ieņēmumus (aptuveni 30 000 EUR gadā) un dažus labiekārtotus ceļus. Tāpat nav plānots kompensēt pārcelšanās izdevumus un nekustamo īpašumu atpirkšanu par šī brīža tirgus cenām iedzīvotājiem. Nav atrunāta kārtība un nostiprināts administratīvajā līgumā EOLUS solītie kā minimums 80 000 eiro gadā no elektroenerģijas pārdošanas peļņas novirzāmajiem līdzekļiem tā saucamajam “Pienavas FONDAM”, kuru varētu izmantot vietējā sabiedrība savu vajadzību finansēšanai. Un, ja atgriežamies atpakaļ pie IIN, tad uzņēmums plāno nodarbināt 6-8 apkalpošanas darbiniekus, kuri, iespējams, pat nebūs deklarēti Tukuma novadā. Vai īslaicīgais ieguvums dažiem izredzētajiem pašmāju būvniekiem, kas apgūs miljonus savos apgrozījumos, atsvērs iedzīvotāju nostāju, vidi un ainavu? Vai tā ir tā maksa par ko latviešiem būtu jānoliec galvas kapitālisma priekšā, vai tomēr jāuzstāda latiņa augstāk gan valsts, gan pašvaldību līmenī?



atjaunots: 2020.g 24.aprīlī | tukumabalss.lv (x4960)
Novados, Tukums



   2020-04-25 08:29
- Zvaigzneskals sedz sevi? Naturāls viņa raksts! Viņa stilā!
       atbildēt 
 
   2020-04-25 10:55
- Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo
Eiropu, PSO uzskata, ka Latvijas elektroenerģijas sistēmas droša darba nodrošināšanai
ģenerējošo jaudu attīstība Latvijā ir vēlama. AST
       atbildēt 


Tukuma 2. vidusskolas ēka nodota ekspluatācijā; mācības skolas ēkā sāksies nākamā gada janvārī
Tukuma 2. vidusskolas ēka nodota ekspluatācijā; mācības skolas ēkā sāksies nākamā gada janvārī
šodien | Tukuma Balss (x53)
Milzkalnes sākumskolā notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi
Milzkalnes sākumskolā notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi
šodien | Tukuma Balss (x28)
Starp desmit TV šova "Boksa akadēmija" dalībniekiem divi tukumnieki
Starp desmit TV šova "Boksa akadēmija" dalībniekiem divi tukumnieki
šodien | Tukuma Balss (x75)
    Pasākumi
    Aktuāli
SKATĪT VAIRĀK

 comforthouse_250x250_125533.giftukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2021 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies