Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
2019.gada 17.septembris
Vaira, Vairis, Vera
11'C
vējš: 3.6m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

Kvazi Pizza

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Vēja elektrostacijas Pienavā un Dobeles novada pievārtē


Vēja elektrostacijas Pienavā un Dobeles novada pievārtē

Jau iepriekš ziņots, ka Tukuma novada Domes deputāti konceptuāli atbalstīja ideju par vēja elektrostaciju izvietošanu netālu no Pienavas, tomēr attīstītājiem jāveic visas nepieciešamās procedūras (ietekmes uz vidi novērtējums: IVN), lai uzsāktu projektēšanu un saņemtu pašvaldības akceptu. Zviedru investors solās ieguldīt milzīgus līdzekļus ne tikai vēja elektrostaciju un inženiertīklu izbūvē, bet arī izbūvēt 11 km pašvaldību ceļus. Cik liels pienesums tas būs novada budžetam gan miglā tīts, jo kā zināms iedzīvotāju ienākuma nodokli nebūs kam maksāt, jo vēja stacijas darbojas autonomi. Būtiskākie jautājumi, kas pacēlušies sabiedriskajās apspriedēs bija: mirguļošanas, vibrāciju, ainavas, putnu un sikspārņu pārvietošanās ietekmes, kā arī ar ekspluatāciju saistītie ledus krišanas, trokšņu līmeņa un traucējumi augu un dzīvnieku naturālajai attīstībai.


Projekta realizētāji vai vairāk varētu teikt attīstītāji ir SIA Eolus, kas dibināts 2011.gadā kā meitas uzņēmums Zviedrijā izvietotajam koncernam Eolus Vind AB. Eolus Vind AB izveidots 1990.gadā un veiksmīgi apguvis Skandināvijas tirgu, māteskompānija kopš 1990.gada līdz 2013.gada 31.augustam uzstādījusi 417 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 613,4 megavatstundas, kas atbilst 23% Latvijas elektroenerģijas sistēmā uzstādītai jaudai.. Attīstoties Zviedrijā gadiem ejot vēja turbīnas kļūst arvien jaudīgākas un uzlabotākas. Par piemēru var ņemt piecus gadus atpakaļ dažādu ražotāju konstruētas vēja turbīnas, izrādās, ka šodien šādām stacijām vairs rezerves daļas neražo un pat nevar atrast, līdz ar to varam izprast tendenci un ātrumu, ar kādu vēja turbīnu projekti attīstās un ekspansē. Vēja staciju eksperts un Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs saka, ka vēja rotoru kalpošanas laiks ir 25 gadi, kas nozīmē, ka jau pēc 5 gadiem šajā segmentā būs tādas inovācijas, kas arvien aizstās vecās un iespējams negaidot 25 gadus tiks izvietots jaunāks un rentablāks modelis. Eolus SIA, kas ir meitas uzņēmums Latvijā, pārstāvis ir Gatis Galviņš, kas vienlaicīgi ir Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis. Gatis šo projektu auklē jau vairāk kā 10 gadus, un šobrīd tas iegājis izstrādes fāzē. Cik vēl ilgi šis projekts virzīsies un vai vispār tiks realizēts vēl nav zināms, jo valstī mainoties valdībām dažādi notikumi var mainīt lietas kārtību. Pagaidām uzņēmēja pārstāvis par subsīdiju pieprasīšanu nav neko minējis, bet kā jau ierasti pēc kāda laika nav izslēgts, ka uzņēmums mēģinās iesaistīties OIK programmās vai kādās līdzīgās valsts atbalsta formās.


Par projektu Dobelē un Pienavā

 

7. septembrī IVN procedūras ietvarā notika jau otrā publiskā apspriede (gan Dobelē, gan Džūkstē), kur iedzīvotāji varēja iepazīties ar ietekmes uz vidi gala ziņojumu un izteikties, uzdot jautājumus un noskaidrot visas sev svarīgās lietas par projektu. Jāatgādina iedzīvotājiem, ka līdz 1.oktobrim ir iespēja rakstiski apstrīdēt, iesniegt priekšlikumus un iebildumus par ziņojumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ir sagatavojusi SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", piesaistot arī nozares ekspertus paredzētās darbības ietekmes uz ornitofaunu, sikspārņu populācijām, īpaši aizsargājamiem biotopiem un augu sugām, kultūrvēstures vērtībām un ainavām izvērtēšanai. Kopējā izpētes teritorijas platība ir 42 km2. Uzsākot plānošanas procesu, tika paredzēts, ka abos parkos varētu tikt izbūvētas 51 lielas jaudas VES ar kopējo nominālo ražošanas jaudu līdz 208 MW. Šādas jaudas VES parki kļūtu par ceturto lielāko elektroenerģijas ražošanas objektu Latvijā aiz Daugavas HES, kur ražošanai tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi. Kopumā šo VES parku ražošanas jauda būtu apmēram 3 reizes lielāka nekā visu līdz šim Latvijā uzstādīto VES kopējā ražošanas jauda un līdzvērtīga tai elektroenerģijas ražošanas jaudai, kādu līdz šim spēj nodrošināt visas Latvijā izbūvētās vēja elektrostacijas, biomasas koģenerācijas stacijas un biogāzes koģenerācijas stacijas kopā. Paredzēto darbību ierosinātāji ir vienojušies ar 17 nekustamo īpašumu valdītājiem, gan juridiskām, gan fiziskām personām, par VES parku būvniecības plānošanu to valdījumā esošās zemes vienībās, kopumā paredzot abos parkos izbūvēt līdz 51 vēja elektrostacijai. Vēja elektrostaciju parkā "Pienava", kas tiks izbūvēts Tukuma novada teritorijā, ir plānots uzstādīt ne vairāk kā 28 vēja elektrostacijas, bet parkā "Dobele", kas tiks izbūvēts Dobeles novada teritorijā, ir plānots uzstādīt ne vairāk kā 23 vēja elektrostacijas. Tika vērtēti dažādu ražotāju vēja elektrostaciju (VES) modeļi, piemēram, VESTAS, SIEMENS-Gamesa, NORDEX, GE, Enercon. Tehnoloģiski visas VES ir ļoti līdzīgas, proti, to masti tiek komplektēti no tērauda posmiem, rotoru veido trīs stiklšķiedras kompozītmateriāla spārni ar regulējamu spārnu vērsumu, to gondolā ir iebūvēts ģenerators, transformators, bremzes, pārnesumu bloks, iekārtas un mehānismi stacijas darbības uzraudzībai un vadībai. Nordex, Enercon, General Electric stacijām var tikt veidoti kombinētie masti, kur masta apakšējo daļu veido no monolīta betona konstrukcijas, bet augstākā daļa tiek veidota no tērauda posmiem. Kombinētie masti parasti tiek izbūvēti gadījumos, kad lielā diametra dēļ uz VES parku nav iespējams nogādāt tērauda mastu posmus, tomēr šobrīd aizvien plašāk tiek izmantoti risinājumi, kad liela diametra posms tiek dalīts trīs atsevišķos posma segmentos, kas kopā tiek samontēti jau VES parka teritorijā.


Ietekmes uz vidi kontekstā nozīmīgs aspekts, kas jāņem vērā, plānojot VES parkus, ir VES radītais trokšņa līmenis. VES trokšņa emisijas līmenis ir tiešā veidā atkarīgs no vēja ātruma, proti, palielinoties vēja ātrumam, VES radītais trokšņa līmenis pieaug. Ņemot vērā to, ka trokšņa piesārņojums ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem, kas tiek analizēts, vērtējot VES radīto ietekmi uz sabiedrības veselību ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, pēdējo gadu laikā VES ražotāji ir spējuši rast risinājumus trokšņa emisijas nepalielināšanai vai pat samazināšanai, vienlaicīgi palielinot staciju nominālo ražošanas jaudu. Tas lielākoties ir panākts uzlabojot VES spārnu aerodinamiskos raksturlielumus un samazinot rotora rotācijas ātrumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros tika analizēts, kādas ietekmi uz vidi mazinošas tehnoloģijas, kas nepieciešamības gadījumā varētu tikt izmantotas arī VES parkos "Pienava" un "Dobele", ir izstrādājuši VES ražotāji. Visām ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros vērtētajām stacijām ir iespējams ieregulēt speciālus darbības režīmus trokšņa emisijas samazināšanai, mirguļošanas ietekmes samazināšanai un ietekmes uz sikspārņiem samazināšanai (bat mode). Visi VES ražotāji savām stacijām piedāvā uzstādīt aprīkojumu apledojuma veidošanās gadījumu identificēšanai un mazināšanai. VES parka "Pienava" un ar to saistīto objektu būvniecībai varētu būt nepieciešams izmantot apmēram 29,5 ha līdz šim neapbūvētu zemju, no kurām apmēram 16,8 ha tiks apbūvēti ar objektiem, kas tiks saglabāti visu VES parka ekspluatācijas laiku. VES parka "Dobele" un ar to saistīto objektu būvniecībai varētu būt nepieciešams izmantot apmēram 28,7 ha līdz šim neapbūvētu zemju, no kurām apmēram 17,9 ha tiks apbūvēti ar objektiem, kas tiks saglabāti visu VES parka ekspluatācijas laiku.


Lai nodrošinātu piekļuvi VES izbūves vietām, varētu tikt izmantoti apmēram 11,6 km Tukuma novada pašvaldības autoceļu: Liepājas šoseja – Pienavas upe; Džūkste – Pienava posms no valsts autoceļa A9 līdz "Bukmaņiem"; Mārkaiņi – Sukšu kapi; Pienava – Straumēni; Bebru iela (Pienavā). Ņemot vērā to, ka Bebru iela ir novietota Pienavas ciema teritorijā, paredzētās darbības ierosinātāji plāno, ka šis pašvaldības autoceļa posms varētu tikt izmantots, lai nodrošinātu piekļuvi VES to ekspluatācijas laikā, un to nav paredzēts izmantot būvmateriālu transportēšanai.


Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pabeigšanas un pašvaldību akcepta saņemšanas tiks uzsākta VES parka "Pienava" būvprojekta izstrāde, kas varētu aizņemt 6 – 12 mēnešus, kā arī tiks pieņemts gala lēmums par noteikta modeļa VES būvniecību parkos. Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pabeigšanas tiks uzsākta detālplānojuma izstrāde VES parkam "Dobele", bet pēc detālplānojuma apstiprināšanas vai jau paralēli tā izstrādei tiks veikta būvprojekta izstrāde, kas varētu aizņemt 6 – 12 mēnešus. Paredzams, ka VES parku būvniecības process varētu tikt uzsākts 2019. gadā, bet VES parku ekspluatācija 2021. gadā. Ar teritorijas plānošanu un izmantošanu saistīti nosacījumi, kas attiecināmi uz VES parku būvniecību ir izvirzīti arī 2013. gada. 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Atbilstoši šiem noteikumiem un Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam prasībām, šobrīd 4 staciju būvniecība nav iespējama, jo atrodas pārāk tuvu apdzīvotajiem ciemiem.


Par trokšņiem, dabas aizsargājamām teritorijām

 

Kopumā apbūves teritorija raksturojas ar zemu trokšņu līmeni. Lielākie trokšņu izraisītāji ir valsts autoceļš Rīga-Liepāja un reģionālie ceļi. Plānoto VES parku „Pienava" un „Dobele" izpētes teritorijās neatrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, Natura 2000 teritorijas un mikroliegumi. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols" publicēto informāciju, paredzētās darbības teritorijā neatrodas īpaši aizsargājamu augu sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi. Izstrādātāji vērtē trokšņus daudz zemākus kā patiesībā šobrīd rada autoceļi. Lielākās dabas augu un dzīvnieku daudzveidības atrodamas pie Lielā Ausekļa dīķa. Sikspārņu ceļi šeit atrodas un zināmā mērā var radīt dažādus precedentus, jo plānoto vēja parku teritoriju sikspārņi lielākoties izmanto kā tranzīta vai barošanās vietas, sikspārņu koloniju mītnes nav atrastas un pašā teritorijā arī ir maz ticamas. Plānoto vēja parku teritorija atrodas saimnieciski intensīvi izmantotā lauksaimniecības ainavā, kura kopumā uzskatāma par sikspārņiem nepiemērotu vidi kur dzīvot. Sabiedriskajā apspriedē pacēlās jautājums par meža zvēru aizbaidīšanu, kas līdz ar to medniekiem traucēs nomedīt kādu dzīvnieku. Atbildes nebij, jo šādi pētījumi nav veikti. Tāpat nav zināms, kā uz cilvēkiem un ražu atstāj mikrovibrācijas un frekvences. Vistacamāk šādas sekas varēsim lasīt pēc gadiem 30-50, nav arī teikts, ka sekas būs nelabvēlīgas.


Lauksaimniecībai netraucēs

 

Kā ziņoja vietējā bioloģiskās zemnieku saimniecības " Geidas" īpašniece Gundega Jēkabsone, šāds projekts uz viņas darbību sekas neatstās un arī Zemnieku saeimā diskutēts par šo jautājumu. Jēkabsone uzsvērusi klimata pārmaiņu mērogus un ka projekts kā reiz ir uz to vērsts. Eiropas normatīvie akti noetic dažādus mērķus un Latvijas valsts ir apņēmusies pildīt šīs saistības klimata pārmaiņu jautājumos, līdz ar to šis projekts ir kā daļa no kopējās Eiropas elektroenerģijas neatkarības politikas un instruments klimatu pārmaiņām. Lielākās siltumnīcefekta emisjas (SEG) rodas no enerģētikas, transporta un lauksaimniecības, līdz ar to mazināt ietekmi uz dabu var divējādi: samazinot patēriņu vai ieviešot inovācijas un aizstājot enerģijas ražošanu no fosilās uz atjaunojamajiem resursiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un to meliorācijas sistēmas būtiski tiks bojātas būvniecības laikā, bet attīstītājs ir paredzējis un arī MK noteikumi nosaka, kā veicami būvdarbi un atjaunojami novadgrāvji pēc ieceres realizācijas. Arī vēja staciju ekspluatācijas laikā būs iespēja laukus apstrādāt ap tām un sēt kultūraugus. Lauksaimnieks protams no tā iegūs, jo ir apsolīta noteikta samaksa zemju valdītājiem par būvju izvietošanu un aizsargjoslas nostiprināšanu elektropārvades kabeļiem un stacijām. Cilvēkiem un uzņēmējiem, kas neatrodas apskatāmajā darbības parka, gan nav piesolītā "burkāna". Tiem vien jāseko līdzi visiem noteikumiem, un savlaicīgi jāreaģē un jāmudina novada Domes aizstāvēt to intereses dažādu risku un ietekmi uz vidi mazinošu pasākumu ieviešanu no uzņēmēju puses.


Mirguļošanas ietekme


Par šādu ietekmi sauc brīdi, kad saule riet un vēja spārni sāk aizēnot saules starus, kas tālāk dzīvojošam var radīt nepatīkamas sajūtas. Par to esot domāts un ir automatizēti uzstādījumi, ko var izmantot šādos brīžos attiecīgi apturot vēja elektrostacijas rotāciju. Vēja stacijas projektētas pārsvarā, lai spētu izturēt 52,5 metri sekundē spēcīgas vēja brāzmas. Dobeles apkaimē spēcīgākās bijušas 2002.gadā, kad tās sasniedza 33 metri sekundē. Tāpat VES tiek apturēta, kad vēja ātrums sasniedz 20-25 metri sekundē masta galā.


Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi


VES parku ietekme uz ainavu ir viens no būtiskiem faktoriem, kurš tiek vērtēts ietekmes uz vidi novērtējumos. Galvenokārt uzmanība tiek veltīta ietekmēm uz ainavu vizuālajiem faktoriem, jo VES ir būves ar ievērojamu augstumu, tāpēc to izvietošana rada ainavu vizuālās izmaiņas. Plānotās VES sasniegs ievērojamu augstumu (maksimāli līdz 241 m), līdz ar to tās veidos izteiktas vertikālās dominantes ainavā, un skatu vērsumos no plašām teritorijām būs saskatāmas. Vēja parka un tā apkārtnes teritorijās vērojami plaši, atklāti un tāli skati pateicoties maz saposmotajam reljefam un dominējošajam zemes izmantošanas veidam. Vizuāli slēgtu ainavu skatu teritorijā praktiski nav. Atsevišķās vietās no vietējās nozīmes ceļiem vērojami vidēji tāli un tuvi skati, kurus noslēdz mežu teritorijas. Teritorijas reljefs paaugstinās no austrumiem rietumu virzienā. Tas ietekmē arī ainavu saskatāmību, tādējādi no rietumu daļas (augstākām teritorijām) ainavas ir pārskatāmas labāk un vietām vērojamas arī panorāmas tipa ainavas ar tāliem skatu vērsumiem uz Zemgales un Tīreļa līdzenumiem. Atsevišķi sastopamie ainavu elementi – uzpludinātie dīķi, meža puduri, atsevišķi augoši koki un citi ainavu elementi padara vietas ainavu daudzveidīgāku un pievilcīgāku. Ainavu vizuālajai uztverei nozīmīgākās vietas ir teritorijas apkārtnē esošie ciemi un viensētas, kā arī Liepājas šoseja un daļēji arī vietējās nozīmes ceļi, kurus galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemju apsaimniekotāji. Vietām šie ceļi ir sliktas kvalitātes, atsevišķos laika periodos var būt neizbraucami, tāpēc tie nav uzskatāmi par nozīmīgiem ainavu vizuālajā uztverē. Kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas teritorijā nav sastopamas. Taču vēja parku plānotajā un pieguļošājā teritorijā atrodas vairāki kultūrvēsturiski objekti, piemēram, Sudrabiņu kapsēta (slēgta, netiek apsaimniekota), piemineklis latviešu leģionāriem, brāļu kapi, kuri liecina par teritorijas un tās apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Šeit atrodas arī leģendārā Kurzemes katla teritorija, un attīstītājam dažās vēja staciju izbūvēs tiks pieaicināti uz pilnu slodzi arheologi, kas gadījumā, ja tiks atsegti vēsturiski artifakti, darbi tiks apturēti līdz pilnīgai arheoloģisko procedūru pabeigšanai. Daudzviet varētu būt izvietoti nezināmi apbedījumi, tāpat dažādas senlietas un augstas bīstamības eksplodējoša munīcija, kas var apgrūtināt atsevišķus būvdarbu posmuss.


Par projekta ietekmi uz vidi novērtējumu Tukuma novadā var iepazīties Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldē, Dobeles novadā Dobeles pašvaldībā. Tāpat IVN ziņojums atrodams pielikumā.

 

http://www.environment.lv/upload/content/zinojums_pienava_dobele_220119.pdf



atjaunots: 2018-12-18
Novados, Jaunpils, Pienava





Vēja elektrostaciju Dobelē un Pienavā attīstītājs turpina sarunas Tukumā
Lauris Strautmanis Eiropas čempionātā 50 m šaušanā izcīna 4. vietu
Tukumniece Helmane – Soročenkova Valmierā kļūst par Latvijas čempioni pusmaratonā

    Pasākumi
19.septembrī 14:00-17:00 Tukumā, Tukuma ledus hallē
Engures un Tukuma novadu uzņēmēju launags
20.septembrī 12:00 Lapmežciemā, Lapmežciema tautas namā
"Tikšanās mākslā" Sarma Upesleja , Daina Jansone-Treice, Aivis Briesma, Aigars Bricis u.c.
21.septembrī 11:00-17:00 Tukums-Vecmokas
Attiecību stiprinošs pārgājiens ar Lieni Piņķi
22.septembrī 13:00 Dzirciemā, Pastariņa muzejā
Rudens saulgrieži latviskās tradīcijās
25.septembrī 14:00 Tukumā, Durbes pilī
Koncerts ar Daumantu Liepiņu, Madaru Liepiņu un Roberto Muttoni
27.septembrī 18:30-20:30 Tumē, Tumes kultūras namā
Krāsainu dekoratīvo sveču gatavošanas nodarbība ar sveču mākslinieci Taigu Feldmani- Burgelis
29.septembrī 10:00-14:00 Jaunpils pils laukumā
Jaunpils novada „Miķeļdienas tirgus”
    Aktuāli
no 7.jūnija līdz 29.septembrim
  Tukumā, Durbes pilī
Izstāde „Mežģīņu šarms un noslēpumi”
no 7.jūnija līdz 22.decembrim
  Tukumā, Durbes pilī
izstāde “MEŽĢĪŅU ŠARMS UN NOSLĒPUMI”
no 13.jūlija līdz 5.jūlijam
  Tukumā, Pils tornī
izstāde "KINO TUKUMĀ"
SKATĪT VAIRĀK

ipd_250x250_91411.gif

 

comforthouse_250x250_125533.gif

 

reklama_45944.png

    Aptauja



Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2019 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies