Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2020.gada 29.septembris
Miģelis, Mihails, Miks, Mikus, Miķelis
12'C
vējš: 1m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

ipd_740x140_85333.gif

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Kinopilsētā "Cinevilla" top vērienīgs stāsts par igauņu Šerloku Holmsu


Kinopilsētā "Cinevilla" top vērienīgs stāsts par igauņu Šerloku Holmsu
FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, kas likuši apturēt ne vienu vien kino projektu, Tukuma novadā, kino pilsētiņā "Cinevilla" šomēnes darbs notiek īpaši sparīgi. Jau vairākas nedēļas tur tiek uzņemta trīsdaļīga igauņu filma, kas vēsta par asiņainiem notikumiem viduslaiku Tallinā, ziņo Tvnet.lv.

Aptiekāra Melhiora varonis pazīstams arī Latvijas publikai. Tas balstīts uz igauņu detektīvu rakstnieka Indreka Hargla (1970) grāmatām, kuras izdotas arī latviešu valodā. Autors ir radījis aptiekāra Melhiora tēlu - zinātkāru, urķīgu, attapīgu zāļu tirgotāju, kurš īpaši svarīgos brīžos nāk talkā pilsētas algotajam tiesas fogtam. Senajā Tallinā, ko tik veiksmīgi izdevies uzburt kino pilsētiņā "Cinevilla", mājo mūki un komturi, zeltkaļi un melngalvji, bagāti tirgotāji un beztiesīgi ubagi, pilsētas rāte algo dažādus amatvīrus, jaunieši plāno nākotni, šeit jaunu mājvietu atrod citur vajātie, klostera bibliotēka slēpj svarīgus dokumentus, bet kopumā dzīve Tallinā ir mierīga, lēna un patīkama. Līdz brīdim, kad notiek kāda asiņaina slepkavība.

Filmu triloģijas kopējais budžets ir seši miljoni eiro. Daļu līdzfinansē arī "Rīgas Filmu fonds", kas piešķīris aptuveni pusmiljonu eiro igauņu filmu studijas Taska Film partnerim Latvijā Film Angels Studio. Kopumā plānots, ka Latvijā no kopējā filmas budžeta tiks iztērēti divarpus miljoni eiro. Par konkursa ietvaros atbalstāmām tiek uzskatītas visas izmaksas, kas attiecināmas uz Latvijas infrastruktūru, transporta, telpu un tehnikas īres, viesnīcu, komunālajiem, celtniecības un apsardzes pakalpojumiem, arī mākslinieciskiem un administratīviem darbiem.

Filma tiek uzņemta kino pilsētā "Cinevilla", kas pārveidota filmas vajadzībām. Lai gan lielākā daļa filmēšanas atribūtu šurp atvesti no Igaunijas, dekorācijas tapušas, piesaistot profesionāļus no Latvijas. To vidū ir galvenā filmas kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, kā arī aktieri Gatis Gāga, Anris Keišs un Juris Strenga.

Filmas galvenais producents Kristians Taska uzsver, ka Latvija kā sadarbības partnere un filmas uzņemšanas lokācija izvēlēta pēc veiksmīgas sadarbības ar Latvijas producentu Jāni Kalēju, kurš ir arī šīs filmas otrais producents. Arī tāpēc, ka "Cinevilla" spējusi piedāvāt infrastruktūru, kuras galvenais pluss ir senatnīgie bruģakmeņi, kādu nav ne Rīgā, ne Tallinā, kur bruģa segums esot daudz jaunāks.

"Es domāju, ka mēs, Igaunija un Latvija, mēs atrodamies pavisam blakus un dažreiz arī aizmirstam, ka esam blakus. Visas mūsu vēstures gaitā, gan kopīgās, gan atšķirīgās, mēs esam gājuši diezgan paralēli, mums ir ļoti līdzīga vēsture," stāsta filmas režisors Elmo Nīganens, kura kontā jau vairākas vēsturiskas spēlfilmas. "Un tas, ko mēs filmējam šeit, īstenībā ir lieliski. Katru reizi, kad es ar viņiem saskaros, domāju, ka žēl, ka mēs tik reti... ka mēs it kā dzīvojam vienā mājā, bet tik maz viens par otru zinām – mēs īstenībā esam tuvāki, nekā mums šķiet."

Pieņēmumam, ka aptiekārs Melhiors varētu būt igauņu atbilde slavenajam detektīvam Šerlokam Holmsam, režisors piekrīt tikai daļēji. "Jā, varbūt ne gluži [Šerloka Holmsa] igauņu versija, bet viduslaiku – tur ir vairāk Hanzas pilsētas izpratne. Skatītājam interesantākais varētu būt tas, ka tajā laikā nebija kriminālistikas, nebija tādas izpratnes, ko mēs šobrīd labi pazīstam, – pierādījumi, pēdas, vārds pret vārdu, alibi un tā tālāk – par to nebija izpratnes, tādēļ domāju, ka skatītājam būs interesanti skatīties un sekot līdzi tam, kā tajā laikā varēja veikt izmeklēšanu.

Mūsu aptiekārs – kur ir viņa spēks vai kāpēc viņš ir tik īpašs? Nu, pirmkārt, viņš kā aptiekārs un līdzīgi kā ārsts ir tuvs humānisma jēdziena izpratnei, viņš ir loģisks, cenšas būt taisnīgs, un kā aptiekārs pazīst dažādas indes un tādas lietas, un no šī skatpunkta viņš mēģina risināt noziegumus."


Būdams liels vēstures cienītājs, režisors atsaucas arī uz Latvijā tapušo vēsturisko filmu "Rīgas sargi". "Kas gan cits būtu šādu filmu uzņēmis, ja ne latvieši paši?" viņš jautā. "Ir tādi vēsturiski notikumi, par kuriem nācijai ir jārunā pašai. Un tā nu ir sanācis, ka par daudziem Igaunijas vēstures notikumiem filmu nebija, un kādam vajadzēja tās uzfilmēt, bija arī tāds laiks – deviņdesmito gadu beigas, tūkstošgades sākums – kādam bija tas jādara; ja ne man, tad kādam citam. Bet, ja runājam personīgi, subjektīvi, tad – mani vienkārši interesē vēsture.

Grāmatā un filmā attēlotie notikumi ir diezgan asiņaini, un uz jautājumu, cik litru mākslīgo asiņu filmēšanai sagatavots, režisors atbildēja, ka konkrētu skaitu litru nezinot, bet to esot daudz, jo viduslaikos viss noticis bez baltiem cimdiem.

Filmas tapšanā cieši iesaistīts arī pats grāmatu autors Indreks Hargla. "Es domāju, ka autors ir priecīgs, jo, kad viņš uzrakstīja pirmās grāmatas, kas acumirklī kļuva par dižpārdokļiem Igaunijā, viņu uzmeklēja producenti un tiesības uz viņa filmu desmit gadus atradās pie citiem producentiem, kas mēģināja ar vācu un citu Eiropas valstu kolēģiem izveidot filmu un seriālu," skaidro Nīganens. "Bet pagāja desmit gadi, un nekas tāds nenotika. Un, pateicoties tam vai tā dēļ mūsu producents Kristians Taska atrada šo ideju un sāka ar to strādāt. Rakstnieks strādāja arī ar mums, kad izstrādājām pirmās scenāriju versijas, tas ir, pirmo scenārija versiju rakstīja tieši viņš pats, un tikai pēc tam piesaistīti citi scenāristi, tajā skaitā producents un es pats, jo viena lieta ir beletristika, literatūra, bet pilnīgi cita lieta ir kinematogrāfija, kino. Tur ir cita valoda, un tāpēc ir svarīgi pārnest to uz citu valodu, uz kino valodu. Es ļoti ceru, ka patiks gan autoram, gan skatītājam."

Resurss: Tvnet.lv



atjaunots: 2020.g 09.septembrī | tukumabalss.lv (x129)
Novados, Tukums





Briedis Minhenē uzvar Dortikosu un iegūst Muhameda Ali trofeju
Briedis Minhenē uzvar Dortikosu un iegūst Muhameda Ali trofeju
aizvakar | Dace Bērziņa (x80)
Tukuma novada pašvaldības Izpilddirektora amatā iecelta Inese Valtere
Tukuma novada pašvaldības Izpilddirektora amatā iecelta Inese Valtere
2020.g 25.septembrī | Tukuma Balss (x26)
"Lidl Latvija" izsludinājis vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas, arī darbam Tukumā
"Lidl Latvija" izsludinājis vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas, arī darbam Tukumā
2020.g 21.septembrī | tukumabalss.lv (x765)
    Pasākumi
3.oktobrī 7:00 Lapmežciemā, Kaņiera laivu bāzē
Lapmežciema kauss spiningošanā 2020" Kaņiera ezerā
    Aktuāli
no 16.maija līdz 8.novembrim
  Tukuma mākslas muzejā
IZSTĀDE: “Saules pusē. Leonīda Āriņa un Alekseja Naumova glezniecība”
no 19.septembra līdz 8.decembrim
  Tukuma audēju darbnīcā
Jaunpilnieku "Dzīparu" 50 gadu jubilejas izstāde
SKATĪT VAIRĀK

ipd_250x250_91411.gif comforthouse_250x250_125533.gif tukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2020 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies