Muzejam Durbes pilī 30 gadi

Foto: Tukuma muzejs

1.augustā no plkst. 10:00 būs atvērta Durbes pils (M.Parka ielā 7, Tukumā) un tajā virmos svētku noskaņa, jo tieši šajā dienā aprit 30 gadi, kopš muižas centrs nodots Tukuma muzejam.

Visas dienas garumā būs iespēja uzzināt, kā veikta ēku izpēte un projektēšana, kā organizēti restaurācijas-rekonstrukcijas darbi, kā iekārtotas ekspozīcijas un kā pils un tās apkārtne mainījusies pēdējo 30 gadu laikā. Svētku dienā muzeju darbinieki atklās arī nākotnes sapņus un ieceres.

Durbes pils apmeklētājiem plkst. 12.00 un 14.00 pils pagalmā būs iespēja satiksiet ar pils ļaudīm, kas iepazīstinās ar kompleksa vēsturiskajām ēkām, izvadās pa ainavu parka dažādajām takām un varbūt pat atklās patiesību par rotondu un akmens tiltu.

Svētku koncerts sāksies plkst. 16.00. Pianiste Santa Jākobsone un tenors Juris Vizbulis iepriecinās klausītājus ar latviešu komponistu instrumentālās klaviermūzikas un vokālās kamermūzikas darbiem. Skanēs arī dziesmas ar Raiņa vārdiem no Marģera Zariņa dziesmu cikla Sudrabota gaisma.

Ieeja koncertā pret ziedojumiem – Durbes muižas kalpu mājas glābšanas darbiem. Ziedojumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk atjaunot 200 gadus vecā kalpu mājas korpusa starpstāvu pārsegumus, lai iekārtotu glabātuvi Tukuma keramikas kolekcijai, ko muzejam dāvinājuši novadnieki.

Muzejs laikā no plkst. 10.00 līdz 15.40 pieejams ikvienam interesentam, bet koncertu drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 vīrusu pārslimojušas.

Muzejs iesaka rezervēt koncerta apmeklējumu jau iepriekš, zvanot pa tālr. 26305946 vai epastu: durbespils@tukumamuzejs.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Par Durbes pils vēsturi

Durbes muižas vēsture ir vairāk nekā 450 gadu sena. Pirmo reizi Durbes nosaukums rakstos pieminēts 1564. gadā, kad Dītrihs Šenkings vienojies ar pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gothardu Ketleru (1517–1587) par aizdevuma izsniegšanu pret ķīlu Livonijas karā (1558–1583). Durbe minēta arī 1644.gada pirkšanas un pārdošanas līgumā, saskaņā ar kuru Šlokenbekas, Durbes un Lāņu dzimtkungs Oto Bartolds fon Šenkings par 1000 poļu florēniem pārdeva zemes gabalu Kaives dzimtkungam Eberhardam fon Līdinghauzenam, sauktam Volfam. Precīzs kungu mājas būvniecības laiks nav noskaidrots, bet kādā 1671. gada dokumentā minēts divdaļīgs ērbēģis. 100 gadus vēlāk pēc vairāku īpašnieku maiņām Šlokenbeka-Durbe nonāca fon Grotusu dzimtas rokās, kas veica plašus būvdarbus – pils paplašināšanu tagadējā apjomā un jaunas kalpu mājas celtniecību. Greznajā Durbes pilī 1815. gadā tika svinētas fon Grotusa meitas Eleonoras kāzas. 1818. gadā Šlokenbekas muižu iegādājās grāfs fon Mēdems (1763–1838) un turpināja apjomīgos Durbes muižas centra pārbūves un ainavu parka izveides darbus.

1848. gadā par muižas īpašnieku kļuva jurists, Tukuma apriņķa maršals, Matiass fon der Reke (1791–1869), kura pēcnācēji tajā saimniekoja līdz pat Latvijas Republikas Agrārajai reformai. 1920. gadā Durbes muiža tika nacionalizēta un piešķirta dzejniekam Rainim (1923), kas to atdāvināja Latvijas Skolotāju savienībai (1928) ar vēlējumu iekārtot skolotāju un viņu bērnu atpūtas namu, kā arī dabas parku ar estrādi. Durbē atradās pirmais Raiņa muzejs (1929–1937) un darbojās dažādas atpūtas un ārstniecības iestādes (1928–1991): sanatorija, atpūtas nams, tuberkulozes slimnīca, tuberkulozes sanatorija, rehabilitācijas slimnīca.

1991. gada 23. jūlijā Tukuma rajona Tautas deputātu padomes Izpildkomiteja pieņēma lēmumu un 1. augustā Tukuma muzeja direktore A. Ozola un Republikāniskās rehabilitācijas slimnīcas “Durbe” galvenā ārste S. Bērziņa parakstīja aktu par Durbes pils un ēku nodošanu muzejam.

Pils restaurācijas process noritēja 12 gadus (1997–2009). Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma interjers un radīts vispārīgs priekšstats par vācbaltu dzīvesveidu un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Pilī esošie interjera un mākslas priekšmeti sniedz ieskatu ne Latvijas muižu kultūras norisēs, bet arī nozīmīgās Eiropas mākslas parādībās.

Durbes pils kompleksā arheoloģiskās izpētes darbi veikti 2004., 2011., 2012., 2015., 2017. un 2020. gadā ar mērķi noteikt muižas centra plānojuma izmaiņas un precizēt vēsturisko ēku atrašanās vietas. To rezultātā Tukuma muzeja krājumā ir nonākuši priekšmeti, kas sniedz informāciju par Durbes pils iemītnieku dzīvesveidu un papildina apjomīgo senlietu kolekciju – kaltie logu režģi, grīdas flīzes, krāsns podiņi, dakstiņi, to fragmenti, dažādu darbarīku detaļas un sadzīves priekšmeti, to fragmenti. Daļa no tiem ir apskatāmi Tukuma muzeja 85 gadu jubilejai veltītajā izstādē "ARTEFACTUM", kas iepazīstina ar mākslinieciski vērtīgākajām krājuma kolekcijām, tostarp arheoloģiski iegūtajām senlietām. Atradumu vidū ir arī zēna un meitenes porcelāna stājfigūriņa, kuru izpēte vēl jāturpina.

Durbes vēstures izpēte vēl turpinās. Apmeklētājiem piedāvājumā ir pārskata un tematiskās ekskursijas, izglītojošas programmas un kompetenču izglītības programmas, piemēram “Ceļojums laikā”, notiek jaunlaulāto godināšana un arī kamermūzikas koncerti.

Informāciju apkopoja:

Egita Volinska

Tukuma muzeja

Komunikācijas nodaļas vadītāja p.i.

atjaunots: 2021.g 27.jūlijā | Tukuma Balss (x490)
Novados, Tukums