Vilku sirojumu dēļ zemnieki pat tur lopus kūtīs; sēņotāji gan var doties uz mežu bez bažām

Madonas novadā zemnieki spiesti savus lopus turēt kūtīs, lai arī šobrīd ganībās ir lekna barība; tas viss vilku dēļ.

Šogad vilki sirojuši jau divdesmit divās saimniecībās. Zemniekiem nodarītie zaudējumi ir lieli. Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija, nokostas 43 aitas, trīs teļi, govs, četri suņi un pieci staltbrieži Briežu dārza teritorijā. Pašā dienestā gan atzina, ka ne visi cietušie par notikušo ziņo, tāpēc šī statistika noteikti ir tikai aisberga redzamā daļa.

"Es neteiktu, ka viņu ir vairāk, viņi saglabājas tādā pašā apjomā kā iepriekšējās medību sezonās. Un mēs šos apjomus jau vairāk nekā četrus gadus, jau piecus gadus nemainām. Atļaujam nomedīt 280 īpatņus, un uz šo brīdi nomedīti jau 100 no 280 atļautajiem," norādīja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Visvairāk uzbrukumu fiksēts Ventspils, Augšdaugavas, Madonas, Raunas un Viļakas novados. Arī Madonas novada Ošupē vilki nakts laikā ielauzušies teļu aplokā.

Zemnieku saimniecības "Gaigalieši" saimniece Anita Zondare pastāstīja, ka saimniekojot jau kopš 1997. gada, bet pirmo vilku 20 metru attālumā redzējusi šī gada februārī. Maijā teliņi izlaisti ganībās, un jau pēc divām dienām viens no tiem atrasts beigts.

Vilki medī nakts stundās un arī, piemēram, negaisā – laikā, kad cilvēks no mājas neiznāk. Elektriskie gani zvēram nav šķērslis. Vilks pie maltītes tiks jebkurā gadījumā, jo aplokā esošu mājlopu nomedīt vieglāk nekā meža zvēru.  

"Šobrīd ir zināms, ka augusts, septembris un arī oktobris ir periods, kad vecie vilki medī jaunajiem, jo notiek strauja augšana. Mazie kucēni aug pa nedēļām, bet šobrīd viņi paši nevar medīt, jo viņiem nav ilkņu – nav īsto zobu, ir piena zobi. Un tad vecie vilki dodas medībās. Jo vairāk var nomedīt, jo labāk. Viņi sarijas gaļu un dodas atrīt drošā vietā, kur tos sagaida jaunā paaudze. Tas viss notiek strauji.

Protams, tiem vilkiem ir stress, un, protams, arī aitām ir stress, un beigās tiek nokosts vairāk, nekā tiek patērēts, cik spēj aiznest no tās vietas," skaidroja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Pēdējos gados uzbrukumos cietušo mājlopu skaits esot sarucis. Šis fakts gan cietušos zemniekus nekā nemierina, jo patlaban valstī nav izstrādāta mehānisma, kas kompensētu radušos zaudējumus pēc vilku uzbrukumiem.

Bet kā ir ar sēņotājiem?

Vai tiešām šobrīd, ejot mežā, ir jāuztraucas, ka pēkšņi priekšā parādīsies vilku bars? Valsts Meža dienesta pārstāvis mierināja, ka, visticamāk, vilka klātbūtni sēņojot nepamanīsim; varbūt ievērosim tikai kādu ekskrementu vai saplosīta dzīvnieka paliekas.

"Ņemot vērā, ka vilku medī pie mums... Vilkam pret cilvēku ir lielāks respekts nekā tad, ja, pieņemsim, neuztvertu cilvēku kā draudu," teica Lūsis.   

Tikmēr saimniecībās aicina pasargāt lopus un naktīs tos neatstāt aplokos, kā arī ziņot, ja tomēr uzbrukums ir noticis. Kā skaidroja Valsts meža dienestā, tas ir svarīgi, lai varētu organizēt medības šajās vietās.

Ja esat mežā viens pats un aci pret aci esat sastapies ar vilku vai klaiņojošu suni, speciālisti iesaka pavisam vienkāršu aizbiedēšanas metodi. Paņemiet koku, tēlojiet, ka esat mednieks, un tēmējiet uz dzīvnieku. Viņš noteikti nobīsies.

Resurss: lsm.lv