Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2021.gada 28.novembris
Olita, Rita, Vita
-1.36'C
vējš: 1.63m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

depoks_19mar19_95021.png

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Brīvības laukumā Tukumā skatāma izstāde “Gustavam Zemgalam – 150”


Brīvības laukumā Tukumā skatāma izstāde “Gustavam Zemgalam – 150”
Foto: president.lv

No 20.oktobra līdz 21.novembrim Brīvības laukumā Tukumā skatāma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Gustavam Zemgalam – 150”. Izstāde diženā novadnieka piemiņai notiek pasākumu cikla “Tiekamies Tukumā” ietvaros.

 

2021. gada 12. augustā valstsvīram un sabiedriskajam darbiniekam Gustavam Zemgalam (1871–1939) apritēja 150 gadu jubileja. Aktualizējot viņa nopelnus Rīgas latviešu sabiedriskās dzīves veidošanā 20. gadsimta sākumā, Latvijas valstiskuma tapšanā un neatkarīgās Latvijas Republikas veidošanā, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir izveidojis stendu “Gustavam Zemgalam 150”.

 

Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā namdara Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pagastā “Grauzdes Odiņos”. Lai gan vislabāk pazīstams kā otrais Latvijas Valsts prezidents, Zemgala profesionālā un sabiedriskā darbība bijusi ļoti daudzpusīga.

 

Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidzis ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam.

 

Gustavs Zemgals izcēlies ar praktisku organizatora tvērienu, atklātību un stabilām vērtībām. To vidū īpaši nozīmīgas bija taisnīgums un demokrātija – ne vien kā valsts pārvaldes modelis, bet arī domāšanas un rīcības veids, kurā jāņem vērā dažādu pušu intereses un viedokļi un vienlīdzības labā jāspēj atteikties no nesamērīgām privilēģijām un personīgā labuma.

 

Politiskajos uzskatos Zemgals bija liberāli noskaņots, tuvāks kreisajiem kā pilsoniski konservatīvajiem, vienlaikus daudzkārt uzsvēris nepieciešamību sadarboties dažādu spārnu politiķiem, pašmērķīgi nenovelkot nepārkāpjamas “sarkanās līnijas”. Zemgala personībai raksturīgs bijis sabiedriskums un omulība, arī tiešums un atklātība.

 

LNVM veidotajā izstādē akcentētas Gustava Zemgala dažādās darbības jomas visa rosīgā mūža garumā. Zemgalu var iepazīt kā dažādu Rīgas latviešu biedrību, kredītkooperatīvu vadītāju, Raiņa paziņu un Jaunā Rīgas teātra līdzveidotāju, parādīta arī Zemgala loma 1917.–1918. gada sarežģītajos politiskajos procesos. Vērts atgādināt, ka tieši Zemgals bija “namatēvs” apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada 16. un 17. novembrī, viņš arī vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību.

 

Tāpat izstādē fotogrāfijās un laikabiedru citātos izgaismota Zemgala loma neatkarīgās valsts stiprināšanā 1919.–1920. gadā, viņa politiskā darbība Saeimā, apsardzības un finanšu ministra posteņos. Vairāki desmiti fotogrāfiju, no kurām daļa iepriekš nav eksponētas, raksturo Zemgala iekšpolitisko un ārpolitisko darbību prezidentūras laikā 1927.–1930. gadā. Izstādes autori ir apkopojuši arī ziņas par viņa ģimeni un vaļaspriekiem.

 

Ceļojošajā izstādē iekļauta fotogrāfija no Tukuma muzeja krājuma, kurā redzams Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals un dzejnieks Rainis pirmajos Tukuma apriņķa Dziesmu svētkos Durbes parka estrādē 1928. gada 10. jūnijā. Gustava Zemgala kā otrā Latvijas valsts prezidenta prezidentūras laikā (1927-1930) rakstnieks Rainis (Jānis Pliekšāns) (1865-1929) bija Izglītības ministrs.

Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja, Pāvilostas Novadpētniecības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva un Gustava Zemgala ģimenes arhīviem.

 

Izstādes satura autori ir LNVM speciālisti Guna Plakane, Arnis Strazdiņš un Toms Ķikuts, tās dizainu veidoja Ģirts Boronovskis un Dita Pence. Izstādi Tukumā piedāvā Tukuma muzejs sadarbībā ar Tukuma kultūras namu.

 

Izstādes apmeklētājus aicinām nedrūzmēties un ievērot valstī noteiktos COVID-19 ierobežošanas pasākumus.

 

Informāciju apkopoja:

Egita Volinska

Tukuma muzeja

Komunikācijas nodaļas vadītāja p.i.

E-pasts: pr@tukumamuzejs.lv



2973_Gustava_Zemgala izstade Tukumaa_20102021_121942_p1.jpg




atjaunots: 2021.g 19.oktobrī | Tukuma Balss (x102)
Novados, Tukums





Ložu šavējs Emīls Vasermanis "Polish Open 2021" sacensībās izcīna 1.vietu
Ložu šavējs Emīls Vasermanis "Polish Open 2021" sacensībās izcīna 1.vietu
šodien | Tukuma Balss (x30)
Tukumā nāvējoši sadur vīrieti; aizdomās turētā persona apcietināta
Tukumā nāvējoši sadur vīrieti; aizdomās turētā persona apcietināta
vakar | Tukuma Balss (x72)
Pūrē degusi bijusī zivju pārstrādes ceha ēku
Pūrē degusi bijusī zivju pārstrādes ceha ēku
vakar | Tukuma Balss (x239)
    Pasākumi
    Aktuāli
SKATĪT VAIRĀK

 comforthouse_250x250_125533.giftukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2021 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies