Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2021.gada 28.novembris
Olita, Rita, Vita
-1.36'C
vējš: 1.52m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

Kvazi Pizza

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Aptauja: iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk atbalsta vakcināciju pret Covid-19 un citām slimībām


Aptauja: iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk atbalsta vakcināciju pret Covid-19 un citām slimībām
Foto: promportal.su

Kopumā Latvijas iedzīvotāji vakcināciju pret Covid-19 atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret tādām slimībām kā gripa, ērču encefalīts, difterija un citām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

 

2/3 jeb 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sliecas atbalstīt vakcinēšanos pret Covid-19, kamēr vakcināciju pret citām slimībām (gripa, ērču encefalīts, difterija u. c.) kopumā atbalsta 81% respondentu. Tāpat aptaujas dati liecina, ka biežāk vakcināciju gan pret Covid-19, gan citām slimībām atbalsta iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni.

 

Vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 67%, to neatbalstīt sliecas 27% respondentu, bet vēl 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr vakcināciju pret citām slimībām (gripa, ērču encefalīts, difterija u. c.) kopumā atbalsta 81%, to neatbalsta 14%, bet vēl 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

 

Attieksme pret vakcināciju saistīta ar izglītības līmeni


Analizējot iegūtos rezultātus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka iedzīvotāju attieksmei pret vakcināciju ir cieša sasaiste ar izglītības līmeni, proti, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk atbalsta vakcināciju gan pret Covid-19, gan citām saslimšanām. “Laikā, kad ir pieejams ārkārtīgi daudz informācijas, īpaši Covid-19 sakarā, izšķiroši svarīgi ir spēt tajā orientēties un kritiski izvērtēt, kā arī uzticēties racionālai argumentācijai. Šajā ziņā augstāks formālās izglītības līmenis sniedz priekšrocības, kā rezultātā arī attieksme pret vakcināciju šajā iedzīvotāju grupā kopumā ir ievērojami pozitīvāka,” skaidro sociologs.

 

Starp iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 75% respondentu, neatbalsta 20%, bet konkrētu viedokli sniegt nevarēja 5%. Tikmēr vidējo vai vidējo profesionālu izglītību ieguvušo vidū vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 60%, neatbalsta 33%, bet 7% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Viszemākais atbalsts vakcinācijai pret Covid-19 ir iedzīvotājiem ar iegūtu pamatizglītību - 33% to atbalsta, 41% to neatbalsta, bet 25% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

 

Arī pret citu slimību vakcināciju (gripa, ērču encefalīts, difterija u. c.) pozitīvāka attieksme ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni. Starp iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 86% respondentu, neatbalsta 10%, bet konkrētu viedokli sniegt nevarēja 4%. Tikmēr vidējo vai vidējo profesionālu izglītību ieguvušo vidū vakcināciju pret citām slimībām, izņemot Covid-19, kopumā atbalsta 76%, neatbalsta 18%, bet 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Arī šeit viszemākais atbalsts vakcinācijai šādā griezumā ir iedzīvotājiem ar iegūtu pamatizglītību - 65% to atbalsta, 29% to neatbalsta, bet 7% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

 

Vakcīna - viens no 20. gadsimta lielākajiem sasniegumiem


Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle skaidro, ka vakcīnas ir medicīniski preparāti, kas atbilstoši stingrām drošuma un efektivitātes prasībām tiek reģistrēti Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnās ir aktīvais komponents, kas rosina cilvēka vai dzīvnieka imūnās sistēmas šūnu aktivāciju un specifisku pretvielu veidošanos pret infekciozo aģentu. Šīs pretvielas sauc par antivielām, kas pēc savas struktūras ir olbaltumvielas, tādēļ šajā sakarā tiek lietots termins “imūnglobulīni”. Cilvēks, kura organismā ir specifiski, vakcinācijas rezultātā iegūti imūnglobulīni, lielākoties ar infekcijas slimību nesaslimst, jo asinīs esošās antivielas, sastopoties ar konkrēto mikroorganismu, to neitralizē, kā arī neļauj savairoties un ierosināt klīniski manifestētu slimību. Tas nozīmē, ka, piemēram, vakcinācijas pret difteriju rezultātā cilvēks iegūst antivielas pret difterijas nūjiņu, gripas vakcīnas gadījumā - pret gripas vīrusu apakštipiem u. tml.

 

Vakcinēties ir svarīgi, lai nesaslimtu ar infekcijas slimību, vai gadījumos, kad cilvēkam ir nomākta imūnsistēmas atbildes reakcija, lai saslimšanas gaita būtu vieglāka un īsāka, uzsver profesore. Vakcinācijas rezultātā tiek iegūta arī sabiedrības kolektīvā jeb pūļa imunitāte, kad pret konkrēto slimību ir vakcinēti 85 līdz 95% no visiem šajā teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Pie šāda nosacījuma var pārtraukt konkrētā infekcijas slimību ierosinātāja cirkulāciju populācijā, respektīvi, infekcija tie izskausta. Šeit kā piemēri ir īstās bakas, poliomielīts, masalas un citas bērnu infekcijas slimības. Turklāt vairākas vakcīnas var ievadīt vienlaicīgi, jo cilvēka imūnā sistēma ir veidota tik gudri, ka ir tūkstošiem imūnās sistēmas šūnu, kas atbild par vakcīnas atpazīšanu, un antivielu sintēze pret konkrētām infekcijas slimībām veidojas vienlaicīgi, tādējādi īsā laikā var iegūt aizsardzību pret vairākām infekcijas slimībām, norāda prof. B. Rozentāle, piebilstot, ka vakcinācija ir efektīvākais infekcijas slimību profilakses līdzeklis un tā ir atzīta par vienu no trim lielākajiem 20. gadsimta sasniegumiem medicīnā.

 

Vakcīnu izstrādei - stingras prasības un uzraudzība


Vakcīnu, tāpat kā citu medikamentu izstrādē, ir četras pētījumu fāzes:

  1. fāze: aktīvā efektīvā komponenta atrašana vai izveide;
  2. fāze: drošības pārbaude uz dzīvniekiem;
  3. fāze: vakcīnas drošības un efektivitātes pārbaude klīniskajos pētījumos ar brīvprātīgajiem, izmantojot informēta pētījumā iesaistīta dalībnieka piekrišanas formu;
  4. fāze: vakcīnu nevēlamo parādību un blakņu pastāvīga pētniecība.

Kad vakcīna ir reģistrēta, tad dokumentāli pētījumos ir pierādīts, ka vakcīna ir droša un efektīva, bet tikai ilgtermiņā var pateikt vakcīnas darbības laiku, skaidro profesore. Ir vakcīnas, kuru gadījumā nepieciešama regulāra, atkārtota vakcinācija, lai uzturētu pietiekamu imūnglobulīnu līmeni organisma aizsardzībai pret konkrēto infekciju, piemēram, gripas vakcīna, Covid-19 vakcīna, adenovīrusu vakcīna, u. c., bet ir vakcīnas, kuras nepieciešams veikt reizi 3 līdz 5 gados, piemēram, pret ērču encefalītu. Tāpat ir vakcīnas, pēc kuru saņemšanas imunitāte saglabājas 10 gadus (piemēram, pret difteriju un stingumkrampjiem), kā arī vakcīnas, pret kurām imunitāte saglabājas visa mūža garumā, piemēram, dzeltenā drudža vakcīna un jaunā vakcīna pret pneimokoku infekciju.

 

Pret kādām slimībām jāvakcinējas pieaugušajiem?


Vakcinācijas nepieciešamību nosaka epidemioloģiskā situācija konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, un tā var mainīties. Šobrīd Latvijā veselam pieaugušam cilvēkam būtu jāvakcinējas pret Covid-19 infekciju, ērču encefalītu, difteriju/stingumkrampjiem. Noteikti ieteicama būtu vakcinācija pret gripu, ievērojot gripas vīrusa izteikto mainību un spēju ierosināt smagu slimības gaitu arī veselam cilvēkam. Ja pieaugušam cilvēkam ir kādas blakusslimības, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, hronisks bronhīts vai pneimonija, vai tikai virssvars vai liekais svars, tad noteikti būtu jāvakcinējas ne tikai pret gripu, bet arī pret pneimokoku infekciju ar vienreizēju pneimokoku vakcīnas ievadīšanu, stāsta prof. B. Rozentāle.

 

Resurss: nra.lv



atjaunots: 2021.g 21.novembrī | Tukuma Balss (x66)






    Pasākumi
    Aktuāli
SKATĪT VAIRĀK

 comforthouse_250x250_125533.giftukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2021 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies