Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2022.gada 28.maijs
Vilhelms, Vilis
6.64'C
vējš: 3.74m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

depoks_19mar19_95021.png

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Finanšu ministrija skaidro, kas ietekmēja pērnā gada decembra straujo cenu kāpumu


Finanšu ministrija skaidro, kas ietekmēja pērnā gada decembra straujo cenu kāpumu
Attēlam ilustratīva nozīme. Foto: flickr.com

2021. gada nogalē tika fiksēts straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo 12 gadu laikā, ziņo Finanšu ministrija (FM).

 

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērnā gada decembrī inflācija Latvijā sasniedza 7,9% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri, kas ir straujākais cenu pieaugums kopš 2009. gada aprīļa.

 

Savukārt patēriņa cenu indekss, kas atspoguļo mājsaimniecību patēriņa groza vidējo cenu, sasniedza augstāko līmeni, kopš tiek apkopoti patēriņu cenu statistiskie dati (1996.), kas liecina par to, ka sasniegtais cenu līmenis Latvijā ir ļoti augsts.

 

Kopš 2021. gada sākuma kopējā inflācijas aina Latvijā ir būtiski izmainījusies. Ja vēl pērn janvārī un februārī bija fiksēta deflācija, tad, sākot no marta, patēriņa cenas nepārtraukti ir augušas. Tādējādi 2021. gadā kopumā vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 3,3% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Cenas kāpa gan precēm 3,6% apmērā, gan pakalpojumiem par 2,1%.

 

Jāatzīmē, ka straujš patēriņa cenu kāpums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Ātrais novērtējums liecina, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā pērnā gada decembrī ir palielinājies par 5,0%, kas ir straujākais cenu pieaugums kopš eirozonas izveidošanas. Savukārt, inflācija ASV pērnā gada novembrī sasniedza 6,8% gada izteiksmē, kas ir straujākais kāpums kopš 1982. gada. Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kura cieši integrēta pasaules ekonomikā, importējot daudzas izejvielas un kapitālpreces. Tādējādi globālais cenu pieaugums ietekmē arī Latviju, pauž FM. Faktorus, kas stimulē inflāciju visā pasaulē, var iedalīt trijās grupās.

 

Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli.

Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar šo preču strauju pieprasījuma kāpumu. Energoresursu cenu pieaugumu negatīvi ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī emisiju kvotu tirgus augšupvērstās tendences Eiropas Savienībā.

 

Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi. Šajā gadījumā runa ir nevis par dabas resursiem, bet citām starppatēriņa precēm, piemēram, par pusvadītājiem jeb mikroshēmām, ko izmanto transportlīdzekļu, elektroierīču un sadzīves tehnikas ražošanā. Savukārt, degvielas cenu pieaugums un piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam pasaulē straujš cenu kāpums varētu turpināties līdz šā gada vidum. Tomēr situācija atsevišķos pasaules reģionos varētu būt atšķirīga.

 

Pērn decembrī tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica energoresursu cenu pieaugums. Elektroenerģijas cena Latvijā bija par 32,7% augstāka nekā iepriekšējā gada decembrī, bet siltumenerģijai - par 21,9%. Savukārt gāze un degviela sadārdzinājās attiecīgi par 40,4% un 30,3%. Augstākminēto četru preču devums kopējā inflācijā pērnā gada decembrī veidoja 4,1 procentpunktus, tādējādi izskaidrojot pusi no novērotās inflācijas. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un degvielas īpatsvars veido 14% no mājsaimniecību kopējā patēriņa groza, apliecinot, ka energoresursu cenām ir būtiska loma patēriņa cenu dinamikā. Augsta energoresursu cena būs jūtama arī šogad.

 

Svētku galda servējums Jaunā gada sagaidīšanā vidēji sadārdzinājās par 7,2% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri, jo tieši par šo summu gada laikā palielinājās pārtikas cenas.

 

Pārtikas cenas 2021. gadā pasaulē kopumā sasniedza desmitgades augstāko līmeni, tomēr Latvijā šis globālais pārtikas cenu pieaugums sāka atspoguļoties tikai gada pēdējos mēnešos. Tas varētu būt saistīts ar lielo konkurenci šajā segmentā, it īpaši pārtikas mazumtirdzniecībā. Papildus tam pārtikas cenu dinamiku noteica arī Covid-19 sekas, jo, nestrādājot viesnīcām un daļēji strādājot kafejnīcām, pieprasījums pēc pārtikas precēm bija zemāks.

 

2022. gadā patēriņa cenu dinamiku Latvijā visvairāk ietekmēs pārtikas un energoresursu cenas. Energoresursu krīze Eiropā 2021. gada nogalē negatīvi ietekmē ražošanas un loģistikas izmaksas, tādējādi šogad energoresursu cenu spiediens atspoguļosies arī citu preču un pakalpojumu cenu attīstībā.

 

Resurss: nra.lv/Finanšu Ministrija



atjaunots: 2022.g 12.janvārī | Tukuma Balss (x127)






    Pasākumi
    Aktuāli
SKATĪT VAIRĀK

 comforthouse_250x250_125533.giftukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2022 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies