Jāni Vitenbergu ekonomikas ministra krēslā nomaina Ilze Indriksone

Foto: Jānis Vitenbergs

Saeima šodien par ekonomikas ministri apstiprināja Nacionālās apvienības (NA) izvirzīto parlamenta deputāti, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni.

Viņa stājusies Tukuma novadnieka Jāņa Vitenberga vietā, kuru ar 18. maija rīkojumu no amata atstādināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vitenbergs sociālajaos tīklos par Indriksoni izteicies tā: "Ilze līdz šim pildīja gan Saeimas deputātes pienākumus, gan bija parlamentārā sekretāre Ekonomikas ministrijā, kur ikdienā plecu pie pleca kopīgi strādājām. Priekšā daudz darba, jo šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā jārisina virkni problēmu vienlaicīgi, tostarp jāpanāk enerģētiskā neatkarība no Krievijas. Viegli nebūs, bet zinot Ilzes darbaspējas, nepiekāpību un zināšanas, esmu drošs, ka darbi sekmēsies un tiks turpinātas kopīgi veidotās iestrādes. Arī savu atbalstu un padomu neatteikšu."

Jaunā ministre masu medijiem uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu.

Indriksone arī atzīmējusi nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Politiķe vērsa uzmanību, ka pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma sagatavots likumprojekts par nacionālo interešu jeb nacionālās nozīmes statusa noteikšanu lielo vēja parku veidošanai. Savukārt EM citiem likuma grozījumiem ir iesniegusi priekšlikumu par diskomforta jeb neērtību maksājumu vietējai kopienai, kas nonāks pašvaldības budžetā un kas jāizmanto tuvāko teritoriju - pagasta vai pilsētas - dzīves apstākļu, enerģijas jomas uzlabošanai.

Tāpat svarīga ir efektivitāte, lieki netērējot energoresursus, tāpēc jāturpina atbalstīt ēku siltināšanas programmas, norādīja deputāte.

NA izvirzītā jaunā ministre kā svarīgu prioritāti minēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiekšanos no elektroapgādes sinhronizēšanas ar Krieviju. Dažu gadu laikā, ar Eiropas Savienības līdzekļiem veicot tā dēvēto stabilizācijas iekārtu būvniecību, paredzēts iziet no šī sistēmas, lai sinhronizētos ar Eiropas elektroapgādes sistēmu, sacīja Indriksone.

Resurss: nra.lv

DALIES : 0 DALIES : 64 DALIES : 92