Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
TukumaBalss
2024.gada 18.maijs
Ēriks, Inese, Inesis
18.64'C
vējš: 0.86m/s
Par mums  Kontakti  Reklāma  

ZIŅASNOVADOS
SPORTS
FOTOVIDEOJAUTĀ mums
  

Baltijas valstu prezidenti: Dalība ES un NATO noteica mūsu valstu nākotni


Baltijas valstu prezidenti: Dalība ES un NATO noteica mūsu valstu nākotni
Foto: LETA, Edijs Pālens

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.


Paziņojumā viņi norāda: "Šo divu desmitgažu laikā mēs esam kļuvuši pārliecinātāki, baudot brīvību, demokrātiju un labklājību. Esam piedzīvojuši strauju ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un drošību, vienlaikus veidojot ievērojamu Eiropas integrācijas un transformācijas veiksmes stāstu. Šodien mēs aktīvi uzņemamies atbildību sniegt savu ieguldījumu Eiropas nākotnes veidošanā."

Baltijas valstu prezidenti uzsvēra, ka dalībai ES ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā. "Pievienošanās Eiropas Savienībai nodrošināja mums vieglu piekļuvi vienotajam tirgum ar 450 miljoniem patērētāju, pavēra jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, palielināja eksportu un piesaistīja ārvalstu investīcijas," teikts paziņojumā, norādot, ka tā rezultātā mūsu valstu ekonomikas izauga līdz iepriekš nepieredzētam līmenim.

Baltijas valstu prezidenti paziņojumā atzīmēja, ka šodien trīs Baltijas valstu kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz 160 miljardus eiro – gandrīz četras reizes lielāks nekā pirms 20 gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas ievērojamas un visaptverošas pārmaiņas iedzīvotāju dzīves līmenī. Kopš 2004. gada ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs ir palielinājušās sešas reizes.

Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka 20 gadu laikā mūsu valstis kļuvušas par spēcīgām un nozīmīgām Eiropas un transatlantiskajām kolektīvās aizsardzības veicinātājām, jo īpaši ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko tuvumu Krievijai, kas ir vistiešākais drauds Eiropas un pasaules drošībai. "To apliecina arī tas, ka mūsu aizsardzības izdevumi ir ievērojami pārsnieguši 2% no IKP. Paredzams, ka tie pieaugs arī turpmāk," pausts paziņojumā.

Baltijas valstu prezidenti arī uzsvēra, ka 20. gadadiena kopš iestāšanās ES tiek atzīmēta laikā, kad Krievijas neizprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu mums atgādina, ka mieru Eiropā nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. "NATO joprojām ir mūsu kolektīvās aizsardzības un drošības pamats. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības papildu centieni ir neaizstājami drošības arhitektūras nostiprināšanai Eiropā. Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības rūpniecību, gatavību un spējas. Mēs turpināsim rūpēties par mieru un stabilitāti visā eiroatlantiskajā telpā," viņi vēstīja.

Rinkēvičs, Nausēda un Kariss uzsvēra, ka starptautiskajam atbalstam joprojām ir izšķiroša nozīme, lai Ukraina uzvarētu.

"Šodien Ukraina aizstāv mūsu demokrātiskās vērtības. Mēs stingri iestājamies par atbalstu Ukrainai, lai aizsargātu noteikumos balstītu pasaules kārtību," viņi norādīja.

Paziņojumā teikts: "1990.–1991. gadā Baltijas valstis cīnījās par demokrātisko izvēli. Šodien ukraiņi, moldāvi un gruzīni cīnās par Eiropas vērtībām un Eiropas ģimeni kā savu izšķirošo izvēli. Viņiem ir tāds pats sapnis kā mums toreiz. Vēsturiskās pieredzes dēļ mēs to saprotam un izjūtam. Mēs stingri atbalstām tās valstis, kurām ir kopīgas Eiropas vērtības un vēlme būt kopā."

Baltijas valstu prezidenti pauda, ka atbalstīs kandidātvalstis to Eiropas integrācijas ceļā līdz pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā, kā arī aicināja rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu un sākt pievienošanās sarunas 2024. gada jūnijā.

"Baltijas valstis ir lielisks pierādījums tam, kā dalība Eiropas Savienībā veicina iespaidīgu modernizāciju un ekonomikas attīstību, kas savukārt garantē šo ieguldījumu atdevi. Tā ir mūsu realitāte, ar kuru mēs vēlamies dalīties," skaidroja Baltijas valstu prezidenti.

Viņi uzsvēra, ka paplašināšanās ir ES ģeopolitiska nepieciešamība un vēstures aicinājums.

"Eiropas Savienības paplašināšanās galvenokārt nozīmē brīvību, demokrātiju un cilvēka cieņu. Tas ir Eiropas Savienības galvenais ģeopolitiskais instruments miera un drošības nodrošināšanai Eiropas kontinentā, autoritāro režīmu draudu novēršanai. Tā nostiprina Eiropas lomu pasaulē. Daudz lielāks vienotais tirgus piedāvā jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, un paplašināšanās panākumi atbilst mūsu stratēģiskajām interesēm. Ciešāka, plašāka un spējīgāka Eiropas Savienība novērsīs jebkādas atlikušās "pelēkās zonas" Eiropas kartē," sacīts paziņojumā.

Tāpat Baltijas valstu prezidenti norādīja, ka 8. jūnijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas miljoniem eiropiešu dod iespēju veidot Eiropas nākotni.

Resurss: lsm.lv



atjaunots: 2024.g 01.maijā | Tukuma Balss (x184)






    Pasākumi
    Aktuāli
SKATĪT VAIRĀK

 tukumametals250x250_93212.jpg

    Aptauja


Par mums  Kontakti  Reklāma

Sīkdatnes un privātuma politika

(c) 2018-2024 TukumaBalss.lv
Visas tiesības aizsargātas


Realizācija Tup un Turies