Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 33,68%; tikai nedaudz augstāka kā iepriekšējās 2 reizēs

Foto: lsm.lv

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 519 046 jeb 33,68% vēlētāju liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Iepriekšējā nobalsošanā noteiktajās stundās pirmdien, ceturtdien un piektdien savu izvēli izdarījuši 126 615 vēlētāji jeb 8,22%. Vēl vismaz 2321 vēlētājs jeb 0,15% balsojuši savā atrašanās vietā.

Bet sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 383 853 jeb 24,91% vēlētāju, un savā atrašanās vietā – 6257 jeb 0,41% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati par aktivitāti 963 no 999 iecirkņiem.

Visvairāk vēlētāju bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 44,54%, tam seko Kurzemes apgabals – 38,13%. Zemgales apgabala nobalsoja – 30,04%, Latgales apgabalā – 29,92%, Bet Rīgas apgabalā – 26,19%.

No pašvaldībām visvairāk vēlētāju savu izvēli izdarījuši Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 65,02%, bet vismazāk – Rēzeknes novadā, kur vēlēšanās piedalījušies 20,79%.

Zemgalē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Tukuma, Aizkraukles un Bauskas novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija. Zemgalē kopumā nobalsojuši 76 969 vēlētāji jeb 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Tukuma novadā nobalsojuši 14 789 vēlētāji jeb 42,35% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes Zemgalē ir Aizkraukles novads ar 8916 vēlētājiem jeb 39,1%, bet trešajā vietā ir Bauskas novads, kur balsojis 12 091 vēlētājs jeb 38,6%.

Seko Dobeles novads ar 8204 vēlētājiem jeb 38,51% no balsstiesīgajiem, Jelgava ar 14 680 balsojušajiem jeb 38,35% un Jelgavas novads ar 8017 vēlētājiem jeb 34,26%.

Viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Zemgalē bijusi Jēkabpils novadā, kur nobalsoja 10 272 vēlētāji jeb 33,9% no balsstiesīgajiem.

Iepriekš Eiropas Parlamenta vēlēšanās viszemākā aktivitāte bijusi 2014. gadā, kad vēlēšanās piedalījās tikai 30,24%.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījās 33,5%. Savukārt visaugstākā aktivitāte EP vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās nobalsoja 53,7% balsstiesīgo. Bet pirmajās EP vēlēšanās Latvijā 2004. gadā piedalījās 41,3%.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 8 DALIES : 10