Pirmo reizi pēc piecu gadu krituma atkal pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits

"Lursoft" valdes priekšsēdētājs Ainars Brūvelis. Foto: Sandra Dieziņa/Latvijas Radio

Pagājušajā gadā reģistrēti vairāk nekā 9000 jaunu uzņēmumu, un pirmo reizi piecu gadu laikā vērojama pozitīva tendence jauno uzņēmumu reģistrācijā. Vienlaikus par piektdaļu palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits.

Ja vēl septembrī nekas neliecināja par to, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits būs lielāks nekā iepriekšējos gados, tagad gada bilance ir pozitīva. Proti, jauno uzņēmumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 6%.

Tas ir labs rādītājs – vērtēja "Lursoft" valdes priekšsēdētājs Ainars Brūvelis. Viņš to skaidroja ar ārvalstu uzņēmēju interesi par Latvijas tirgu: "Tas, ko mēs redzējām aktīvi, tā lielā mērā ir ārvalstu interese par Latvijas tirgu. Jau gada sākumā tas bija liels pienesums no Itālijas biznesa, kas pārpirka Krievijas biznesu Latvijā, tātad [tā bija] "Severstaļlat" [pārpirkšana]. Bet gada otrajā pusē tā bija diezgan aktīva gan Lietuvas, gan Igaunijas uzņēmumu ienākšana, un viņi izpaudās nevis kā viens nodibināts uzņēmums, bet vairāki."

Piemēram, Igaunijas uzņēmēji savas kompānijas veidojuši enerģētikas jomā. Tāpat diezgan daudz jaunu uzņēmumu reģistrējuši vietējie uzņēmēji, reģistrējot viena eiro pamatkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA.

Taču nozīmīga daļa šo uzņēmumu gada laikā savu kapitālu jau ir vērā ņemami audzējuši. Lielākā daļa jeb 90% reģistrēto uzņēmumu ir SIA, bet otrs populārākais veids – individuālie komersanti.

Pērn Uzņēmumu reģistrs aktīvāk pieķēries neaktīvo kompāniju revidēšanai un audzis likvidēto uzņēmumu skaits, tam gada laikā palielinoties par piektdaļu un sasniedzot vairāk nekā 9000 likvidētu uzņēmumu, līdz ar to kopējā uzņēmumu skaita bilance Latvijā ir negatīva. Tas nozīmē, ka aktīvo uzņēmumu skaits ir sarucis par 112. Lai arī likvidēto uzņēmumu pērn bijis vairāk nekā jauno, tas bijis otrs zemākais likvidēto uzņēmumu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Vērtējot reģionu griezumā, redzams, ka lielākoties uzņēmējdarbība koncentrējas Rīgā un tās tuvumā, taču nevienā citā novadā vai valstspilsētā aktīvo uzņēmumu īpatsvars nepārsniedz pat 3% kopskaita. Otrajā vietā ierindojies Ogres novads ar 5148 aktīviem uzņēmumiem, aiz sevis atstājot Liepāju ar gandrīz 5000.

Brūvelis atzīmēja: "Regulējums var atvieglot jaunu uzņēmumu ienākšanu. Un tieši tāpēc Liepāja, kura nav otra lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, tā ir ļoti sasparojusies un ļoti aktīva attiecībā uz uzņēmējdarbības jomu. Par spīti tam, ka Liepāja ir smagi cietusi, piemēram, viens "Liepājas Metalurgs" [tika slēgts]. Manuprāt, tā aktīvā attieksme, aicinot uzņēmumus, izveidojusi situāciju, ka Liepājā top diezgan daudz jauno uzņēmumu, tajā skaitā gan ar ārvalstu investīciju piesaisti, gan ar to, ka vairums uzņēmumu ir orientēti uz eksportu. Primāti tā ir mazāk birokratizētā attieksme."

Raugoties no ārvalstu ieguldījuma viedokļa, redzams, ka savu kapitālu audzē Lietuva un Igaunija, bet samazinās Krievijas investoru skaits. Visbiežāk pagājušajā gadā ieguldījumus jaunajos uzņēmumos veikušas personas no Ukrainas, izveidojot 250 uzņēmumus, Lietuvas – 125 uzņēmumus, Krievijas – 107 uzņēmumus, Igaunijas – 90 uzņēmumus.

Lai arī veikts finanšu kapitālais remonts, valsts juridiski neesot radījusi precīzus mehānismus, kā to kontrolēt, atzina Brūvelis. Obligātas prasības norādīt ieguldītāju valsts piederību nav, un tas radot dažādus riskus. "Lursoft" vadītājs paredzēja, ka NVS pilsoņu "pazušana" no ieguldītāju vidus turpināsies, taču viņi izmantos iespēju reģistrēties kādās citās trešajās valstīs.

Kas ir traucējošie faktori jaunu uzņēmumu dibināšanai? Tā ir pārlieku lielā birokrātija un nekonkurētspējīgā nodokļu sistēma, kas neveicina augstas pievienotās vērtības uzņēmumu ienākšanu Latvijā, šos kā iemeslus vairākkārt norādījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, aicinot situāciju mainīt par labu uzņēmējiem.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 9 DALIES : 7