Pēc 5 gadiem veselības nozarē varētu trūkt ap 2400 darbinieku

Foto: Novadu Ziņas LTV

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes jomā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku. Lai meklētu risinājumu, nozares pārstāvji piektdien par situāciju diskutēja tam speciāli veltītā konferencē. Cerības liek uz medicīnas profesiju popularizēšanu jauniešu vidū un tehnoloģijām. OECD norāda, ka jārisina arī algu jautājums. Veselības ministrs gan uzskata, ka ārstu trūkuma risināšanai būs vajadzīgi vismaz pieci gadi.

Kopumā uz Eiropas fona Latvija atpaliek – ir salīdzinoši neliels ārstu skaits un izteikts medicīnas māsu trūkums. Liels izaicinājums ir arī sagatavot jaunos profesionāļus, jo jaunieši izvēlas citas, labāk apmaksātas un arī prestižākas profesijas.

Šobrīd veselības nozare strādā pārslogotā režīmā. Īpaši saspringta situācija ir Latgales reģionā, jo tas robežojas ar agresorvalsti, un ir jāmeklē risinājumi, kā nosargāt robežu un arī nodrošināt vajadzīgo medicīnas aprūpi. Iedzīvotāju skaits Latgalē samazinās, un jaunie mediķi nelabprāt vēlas strādāt tur, tā norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").

Cer uz tehnoloģiju palīdzību jauniešu piesaistē

Latvijas mērķis ir nodrošināt veselības aprūpi, kas spēs kalpot cilvēkiem. Šeit palīgā var nākt mākslīgais intelekts un telemedicīnas risinājumi, tomēr tie nekad nespēs pilnībā aizvietot cilvēku, jo vispirms ir jābūt cilvēkiem, kas apgūst šos rīkus un iekļauj veselības aprūpes sistēmā.

Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa cer, ka digitālie risinājumi varētu mudināt jauniešus izvēlēties nākotni veselības aprūpē.

Pagājušā gada dati liecina, ka Latvijā starp ārstniecības personām vairāk nekā 8 tūkstoši darbinieku bija vecumā no 60 līdz 64 gadiem. Savukārt jaunā paaudze vecumā līdz 29 gadiem veselības nozarē ir vien nepilni 7 tūkstoši mediķu. Dati rāda, ka jau 2030. gadā Latvijā varētu trūkt 2,4 tūkstoši medicīnas darbinieku.

Ekonomikas ministrija plāno veidot jaunas programmas, kas varētu mudināt izvēlēties medicīnas nozari jauniešu vidū. Ministrijā arī norādīja, ka pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšana varētu nebūt īstais risinājums, jo pasliktinās cilvēku veselības stāvoklis, kas prasa bieži vien ilgu un dārgu ārstniecību. Tomēr, iespējams, varētu tikt veidotas kādas programmas, kas mudinātu cilvēkus palikt savā profesijā ilgāk, lai iegūtu laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu jaunos speciālistus.

Vēl viens risinājums – vairāk uzticēt māsai

Otrs ieteikums profesionāļu ieteikums ir vairāk uzticēt māsai. Māsām ir augstākā izglītība un viņas var gan konsultēt pacientu, gan izrakstīt zāles. Jau šobrīd māsas gatavas atslogot ārstus.

"To māsas resursu, kas ir pieejams, izmantot pilnā apmērā. Izlasīt māsas profesijas standartu un pārdomāt. Un sakārtot. Viennozīmīgi," sacīja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska.

Tiesa, OECD norāda arī uz atalgojumu.

"Ja jūs izmācāt jaunos, jums viņus jānotur. Darba apstākļi, alga.

Latvijā alga māsām slimnīcās joprojām ir salīdzinoši zema, ja salīdzinām ar citām valstīm. Arī to jums jārisina,"atzīmēja OECD Veselības nodaļas vadītāja Frančeska Kolombo.

Taču mūsu ministra ieskatā ārstu trūkumu varēs mazināt tikai nākamo piecu, sešu gadu laikā.

Arī māsu trūkums jārisina

Liels izaicinājums Latvijā ir arī māsu trūkums. Liepājas reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas virsmāsa un Bērnu paliatīvās aprūpes kabineta māsa Gundega Blizņeca, uzskatīja, ka māsu prestižu var celt tikai pašas māsas, kuras strādā šajā profesijā. Piemēram, apmeklējot skolas, jo pārsvarā tiek runāts tikai par ārstu profesiju.

Tāpat jaunieši bieži vien nezina, ka ārstu profesija prasa vismaz 10 gadus, taču māsu profesiju var apgūt 4 gadu laikā, ja ir vēlme iegūt maģistra grādu, tad kopumā tie ir 6 studiju gadi. Vajag vairāk stāstīt par māsu profesiju, pārliecināta ir Gundega Blizņeca. Ar plakātu izvietošanu pirms kārtējā mācību gada uzsākšanas ar aicinājumu apgūt māsu profesiju vien nepietiks. Izaicinājumus sagādā arī paaudžu nomaiņa.

"Un šī jau ir cita paaudze, kas tagad stājās skolās, un mazliet viņiem ir citi izaicinājumi nekā mums, kad mēs bijām jauni, viņiem ir savādākas tā kā velmes, nu varbūt dzīves līmeni grib uzreiz labāku. Un vēl ir otra lieta, man liekas,ka varbūt arī jāmaina tā pieņemšana darbā un tās sarunas ar tiem cilvēkiem, ar jauno paaudzi, jo šodien jau vairs nevar tā – iesūti CV un es izvērtēšu," uzsvēra Blizņeca.

Piemēram, ārstiem nereti piedāvā nodrošināt dzīvošanu, dažādas kompensācijas, ārstu arī aicina uz darba pārrunām. Māsām šādu programmu nav, tāpat kā nav arī stipendiju studiju laikā.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 17 DALIES : 18