Pieņemšanai tuvojas Transporta enerģijas likums; degvielas cena piecos gados varētu kāpt par 19 centiem litrā

Foto: Getty Images via AFP, JOE RAEDLE

Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien plāno turpināt darbu pie Transporta enerģijas likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam. Ar jauno normatīvu paredzēts veicināt zaļās enerģijas plašāku izmantošanu transportā. Taču šiem mērķiem ir augsta cena, tostarp ar būtiski lielākiem tēriņiem nākamajos gados būs jārēķinās autobraucējiem, kas savās mašīnās lej fosilo degvielu. Iebilžu ir daudz, tāpēc likumprojekts iestrēdzis Saeimā, lai gan valdība to apstiprināja jau gandrīz pirms pusotra gada.

Transporta enerģijas likums pēc būtības paredz nacionālā līmenī regulēt tā sauktā zaļā kursa apņemšanos, ar ko Latvija piekritusi būtiski mazināt izmešus. Taču Latvijas gadījumā problēma ir tā, ka lielākā daļa ir uzlikta transporta pleciem. Tā vērtēja likumprojekta ziņotājs deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta".

"Transports nozīmē 82% to, kas brauc pa ielu. Tur ir gan lidmašīnas, gan vilcieni un kuģi, bet lielā mērā to iznesīs tieši transports uz ceļa. Un rezultātā katrs auto lietotājs Latvijā būs tieši ietekmēts," pauda Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka citās valstīs transporta sektors veido tikai 14%, bet Latvijā tas ir 37%, jo mums ir zaļa elektroenerģija, daudz zaļāka nekā citās valstīs, un mums nav industrializācijas, nav piesārņojošas rūpniecības. Tāpēc paliek tikai divi sektori, ar kuru palīdzību mazināt izmešus, tostarp "lauksaimniecība, kas mums jau ir salīdzinoši tāda svētā govs, un transports tad būs lielā mērā tas, kam ir jāiznes uz saviem pleciem," sacīja Kulbergs.

Transporta enerģijas likums detalizēti nosaka, kā sasniegt klimata mērķus. Piemēram, palielināt atjaunīgās enerģijas, piemēram, biodegvielas un ūdeņraža, izmantošanu transportā. Sākotnējā likumprojekta redakcija paredzēja, ka jau no nākamā gada degvielas tirgotājiem benzīnam un dīzeļdegvielai jāpievieno biokomponente, kuras īpatsvars jāpalielina nākamo piecu gadu laikā.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija izrēķinājusi, ko patērētājiem nozīmētu emisiju samazinājuma centieni. Asociācijas vadītāja Ieva Ligere norādīja, ka

2026. gadā uz šo prasību rēķina degvielas cena varētu pieaugt par nepilniem diviem centiem litrā, 2027. gadā – par pieciem, bet uz 2030. gadu pieaugums varētu būt nepilni 19 eiro centi litrā, salīdzinājumā ar 2025. gadu.

"Tā sauktās zaļās prasības liek samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet biodegviela maksā vairāk nekā fosilā degviela," norādīja Ligere.

Deputāts Kulbergs rēķināja, ka ar visu nodokļu piemērošanu degvielas litra cena no pašreizējā pusotra eiro palielinātos līdz diviem eiro.

"Daudz. Tas, protams, sadārdzinātu visu transportu, ietekmētu inflāciju, preces veikalā sadārdzinātos un tā tālāk, tāpēc Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) nākusi pretī, un prasību ieviešana atlikta uz 2030. gadu," sacīja Kulbergs.

Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš pauda bažas par prasību, ka tuvāko piecu gadu laikā lielo pilsētu sabiedriskajā transportā trešdaļai braucamo jābūt bezemisiju, kas nozīmē lielas izmaksas. Taču mērķi izrādījušies izpildāmi, atzina Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane.

"Pirmajā brīdī, kas skar lielās pilsētas, mums bija ļoti lielas bažas, bet mēs nonācām pie secinājuma, ka lielās pilsētas uz šo gadu uzlikto mērķi var izpildīt, jo jau no iepriekšējiem Kohēzijas fonda finansējuma avotiem Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rīgā ir attīstīti tramvaju projekti, iepirkti jauni tramvaji, ir arī elektrobusi un biogāzes autobusi iegādāti," norādīja Feldmane. Viņa uzsvēra, ka lielās bažas par sabiedrisko transportu lielajās pilsētās šobrīd tiek samazinātas.

Taču par zaļāku transportu ārpus lielajām pilsētām Pašvaldību savienībai ir satraukums.

"Par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu ir bijis 10 miljonu eiro iepirkums "tīrajiem" elektrības autobusiem, lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus. Mums ir jāsecina, ka reģionos viņi nevar strādāt, respektīvi, elektroautobuss nav piemērots bezceļiem, viņš nebrauc rudenī, ziemā, jo arī tā svars ir lielāks. Un līdz ar to KEM atbalsta uzsaukumā par elektrības autobusiem šīs pašvaldības pat uz to nepieteicās," sacīja Feldmane.

Tomēr tā sauktās zaļināšanas pārejas perioda atcelšana un visu prasību vienlaicīga ieviešana uzreiz pēc pieciem gadiem pēc būtības izskatās pēc problēmu atlikšanas, nevis risinājuma.

Kulbergs sacīja: "No vienas puses, tā ir problēmas atlikšana, pilnībā piekrītu, bet, no otras puses, varbūt mums nevajag tā skriet līdzi, jo mēs redzam, kādas tomēr vēsmas šobrīd norit, ka ir nesamērīgi šie mērķi pret ģeopolitisko situāciju. Nu, vienlaicīgi nevar gan tik milzīgus līdzekļus veltīt drošībai, gan klimata mērķiem."

Tādējādi secināms, ka parlaments, pat atbalstot Transporta enerģijas likumprojektu, cer uz tā atcelšanu vai būtisku grozīšanu pēc pieciem gadiem.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 5 DALIES : 5