Izstāde „VIŅAS māksla” - darbu autores vienīgi sievietes

Gleznās, grafikās, tēlniecības darbos vērojama liela mākslinieciskā izteiksmes līdzekļu daudzveidība, plašs emocionālā piesātinājuma diapazons.

Tukuma muzeja krājumā sievietes mākslinieces ir pārstāvētas salīdzinoši nelielā skaitā, tomēr viņu darbi ir mākslinieciski izteiksmīgi. Viņas ir meistarīgas un pārliecinātas par sevi gan formālo mākslas jautājumu risināšanā, gan saturiskā ietilpīguma ziņā. Sievietes ir autores un sievietes ir arī portretos, figurālās un abstraktās kompozīcijās.

Izstādes centrālais tēls neapšaubāmi ir Birutas Delles „Lielā sieva”, kas simbolizē daudzas mātes un sievas, kas pārdzīvojušas savus dēlus un vīrus. Līdzās tai -Džemmas Skulmes „Rucaviete” visā savā dižumā un pamatīgumā, Ritas Valneres jūtīgi tvertais Aleksandras Beļcovas portrets, attēlojot trauslo, bet garīgi stipro gleznotāju. Uz dziļākām pārdomām vedina Ērikas Gulbes emocionāli uzlādētais pašportrets un Ilzes Strekavinas filozofiskais „Komentārs Imanuela Kanta kategoriskajam imperatīvam”. Emocionālo pārdzīvojumu izstādē paspilgtina Artas Dumpes un Olitas Nigules, kā arī Martas Skulmes darinātās skulptūras, kuru tēlainība variējas no reālistiskām, viegli atpazīstamām figūrām, līdz gandrīz abstraktam plastisku formu un līniju kopumam.

Izstādīto darbu vēsture gana raiba un daudzveidīga, piemēram, emigrācijā dzīvojošās Elzas Drujas-Foršū „Klusā daba” (ap 1935) 1953. gadā nonāca iznīcināmo mākslas darbu sarakstā, bet tika saglabāta, pateicoties Tukuma muzeja dibinātājam Leonīdam Āriņam.

Kā izstādes atradums minams Tairas Haļāpinas gleznotais Mērijas Grīnbergas portrets. Taira Haļāpina no 1963. līdz 1978. gadam strādāja Latvijas Valsts Mākslas muzejā, kur līdz 1975. gadam strādāja arī Mērija Grīnberga – etnogrāfe un Rīgas pilsētas mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Valsts vēsturiskā muzeja krājuma nosargātāja kolekciju pārvešanas procesā Otrā Pasaules kara beigās. Lai arī Haļāpinas gleznotais sirsnīgais Mērijas portrets datēts gadu pēc portretējamās nāves, skaidri nolasāms, ka tas iesākts vēl abām kopā strādājot.

Vai sievietes mākslinieces atšķiras no vīriešiem māksliniekiem? Te gleznotāja Ilze Strekavina trāpīgi teic: „Kāda tā dvēsele ir – tāda viņa ir. Mākslinieks ir mākslinieks, nav nozīmes – vīrietis vai sieviete”.

Mākslas darbi no Tukuma muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas.

2019.g 22.martā | Anita Bajāre (x1249)
Tukumā, Tukuma mākslas muzejā