Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija uzklausīja Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novada pašvaldības

Agris Zvaigzneskalns (no kreisās), Gunda Cīrule un Inga Priede; Foto: Kandava.lv

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 18. februārī turpināja skatīt otrajam lasījumam sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām un uzklausīti Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji.

Sēdē sniegt viedokļus aicināti pašvaldību vadītāji no Auces, Dobeles, Engures, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Ozolnieku, Tērvetes un Tukuma novadiem, kā arī Jelgavas pilsētas domes.

Tukuma novadu šajā sēdē pārstāvēja Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, Kandavas novadu - tā vadītāja Inga Priede un viņas vietniece Gunda Cīrule, Engures novadu - tās priekšsēdētājs Gundars Važa, bet Jaunpils novadu - Ligita Gintere. Kandavniekiem līdz bija atbraucis arī pensionāru pārstāvis un Kandavas novada Domes deputāts un uzņēmējs Normunds Indriksons.

A. Zvaigzneskalns pie vārda tika pēc Jelgavas novada un Dobeles novadu diskusijām tikai vēlā pēcpusdienā.

A.Zvaigzneskalns: "Karte manuprāt bija loģiska pašā sākumā, bet šobrīd process sāk izskatīties ļoti politisks. Savukārt to, ka Tukuma novada pašvaldība savā viedoklī Domes lēmumā ir ietvērusi administratīvās reformas nepieciešamību ir fakts. Bet kā šo karti īstenot parādās daudz nekonsekvences. Pēc būtības par Tukuma administratīvās teritorijas aktuāliem jautājumiem nediskutē, tāpat kā par finansēšanu. Bijušas pavisam formālas diskusijas Tukumā, pat ne diskusijas, bet informēšana par notiekošo un saprotams, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar šo formālo pieeju, jo nav saprasts, kas būs labāk viņiem pēc reformas un kāpēc iedzīvotājiem vispār būtu jāpiemaksā par šīs reformas īstenošanu.

Šajā procesā ir pieņemts 2019.g.10 decembra Tukuma novada Domes lēmums, kurā noformēts rakstisks viedoklis gan par reformu, gan par konkrēto likumprojektu, gan to neatbilstību vairākām tiesību normām kā arī nepieciešamību to pārstrādāt ievērojot iedzīvotāju intereses. Šis Domes lēmums ir komisijai pieejams. Tāpat pirms šī lēmuma konsultāciju procesā esam nosūtījuši arī jautājumus VARAM, uz kuriem saņēmām pavisam nekonkrētas atbildes. Tādējādi šī sazobe starp ATR un tās īstenošanas finansējumu ir neskaidra. Augustā Tukuma novada Domes nosūtītos jautājumus un VARAM atbildes pēc nepieciešamības varam iesniegt komsijai.  

Katrā esošā novada pašvaldībā ir atšķirīgs pieejamo pakalpojumu apjoms un dažāda lieluma naudas pabalsti. Apvienošanās gadījumā, lai nepasliktinātu iedzīvotājiem esošo situāciju, pabalstu un pieejamo pakalpojumu apjoms būs jāpielīdzina pēc augstākā no visos novados šobrīd esošā, kas radīs papildus nepieciešamos izdevumus vairāk kā 2 miljonu apmērā.  

Piemēram:

1. Uz algu izlīdzināšanu nepieciešami aptuveni 330 000 EUR, tas ir pie situācijas, kad esam pārgājuši lēmējvarā no 56 deputātiem uz 19 deputātiem ar 170 000 EUR ietaupījumu. Jo izpildvarā atsevišķos novados algas ir dažādas un tās nāktos piedzīt pie augstākās. Pēdējā gada laikā esam divas reizes kāpinājuši algu līmeni Tukuma novada pašvaldībā (7,8% 2019.g.vidū un 5,4% ar 2020.g.).
2. Par Brīvpusdienām, kur, piemēram, Engures novadā tiek nodrošināts pakalpojums no 5. klases. Lai piedzītu apvienojamā novadā būtu nepieciešami 700 000 EUR.
3. Par ceļiem, proti, 300 miljoni reformai. 3 gados plānots novirzīt attīstības centra savienojumiem ar pagastu centru. Uzdevām šādu jautājumu ministrijai, kādi kritēriji? Atbilde: par šo konceptuāli lems valdība... Tas nozīmē, ka nav kritēriju un ka viss notiks līdzīgi kā 2009.gadā, kad novada centra savienošanai ar pagastu centriem tika solīta tā saucamā "politcentriskā" nauda. Mūsu gadījumā pēc fakta neizpildītie solījumi: Tukums-Lestene, Tukums-Zentene, Tukums-Jaunsāti. Pagājuši vairāk kā 10 gadi, jauna reforma atkal sola tiem pašiem ceļiem. Provizoriski ceram no 300 miljoniem 8 miljonus labākajā gadījumā, tas pietiks Lestenes 14 km (provizoriski 5 miljoni izmaksā šī ceļa sakārtošana), vēl paliek pārējie ceļi, pievienojamo novadu problemātika un, kas būs ar, piemēram, Jaunpils asfaltēto, bet salīdzinoši jau sagruvušo posmu?
4. Ieņēmumu bāzes krituma riskus neviens nav vērtējis. 2009.gada reformā papildus bija krīze, kas samazināja IIN ieņēmumus. Turpmākie daži gadi pagāja atveseļojot aizņēmumu lietas, kas bija uzkrātas pagastos, algas iesaldēja, attīstība stagnēja. Šī brīža risks ir mazāks varbūt iespējamās krīzes dēļ, bet gaidāmās kārtējās nodokļu reformas, nekustamo īpašumu kadastra vērtību izmaiņas. Pašvaldībām vidējā termiņā ATR īstenošanas laikā būtu jāsaņem garantijas par ieņēmumu bāzes nesamazināšanos attiecībā pret iepriekšējo pārskata gadu, lai nesanāk, ka jaunas metodikas PFIF vai IIN sadalē varētu būtiski samazināt pašvaldības plānotos ieņēmumus. Kurš var dot šādas garantijas šī likumprojekta virzības gaitā? Konkrēti: PFIF apvienotajiem novadiem 10,3 miljoni 2020.g. Tā ir tā situācija, kas garantē visu  pašvaldības kvalitatīvu darba turpinājumu garantēti vidējā termiņā, lai nemainīgi turpmākajos 3 gados saprastu, kādu ietekmi atstās ATR.
5. Vēl var minēt izaicinājumus un tiešās izmaksas, kas skars jau pieminētajās lietās: sociālo pakalpojumu izlīdzināšana, vienotas lietvedības un grāmatvedības programmas, mājas lapas, attīstības plānošanas dokumenti (tai skaitā teritorijas plānojums).

Pēc šī visa mēs saprotam, ka pēc būtības atbildes par to, kas šo visu finansēs nav. Kāds labums vietējam iedzīvotājam, ja viņa administratīvās teritorijas nauda šodien tiks novirzīta ATR sasniegšanas mērķim, ja to var izlietot jau izstrādātajiem katras administratīvās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem?"

Arī Engures mērs un Jaunpils pašvaldības vadītāja pievienojās Zvaigzneskalna viedoklim un atgādināja, ka lauki izmirs un nomale tiks atstāta novārtā. Ligita Gintere par šādu pieeju un steidzamības kārtā virzītu nesagatavotu likumprojektu nosauca par nacionālās drošības apdraudējumu. Kandavas vadītāja Inga Priede demonstrēja īsi sagatavotu prezentāciju, kas apliecināja Kandavas novada gatavību un varēšanu pildīt pilnvērtīgi autonomās funkcijas un būt kā autonoma pašvaldība. Pat vēl vairāk, Kandavas mēre uzskatīja, ka Kandava varētu kļūt par reģionālas nozīmes attīstības centru. Uz to ministrija atbildēja, ka Kandavā esot tikai nepilni 4000 iedzīvotāju pretstatā Tukuma 18 tūkstošiem.

Balsojumā priekšlikumi par Tukuma novada, Engures novada un Jaunpils novada atstāšanu kā atsevišķus novadus tika noraidīts. Savukārt Kandavas novada saglabāšanas priekšlikums tika atlikts, jo izveidojās balsojums ar vienādu svaru. Tālākajā procesā lēmumu pieņems Saeima.

Atgādinām, ka par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā komisija iepriekš atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu par jaunajiem novadiem Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes reģionos un daļā Zemgales.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

DALIES : 95 DALIES : 248 DALIES : 250

Margita Kanopka kļūst par Lietuvas čempioni parašaušanā 2024.g 16.aprīlī | Tukuma Balss (x11)

Tukuma novadā paredzēts "Tet Rally Latvia" īsākais un garākais ātrumposms aizvakar | Tukuma Balss (x69)

Zālmane un Alfere iekļautas Latvijas U19 florbola izlasē dalībai pasaules čempionātā 2024.g 09.aprīlī | Tukuma Balss (x15)